Nakts ēnas
tumsas strēles gaismā
logu spraišļi veido krustu
zvaigzne man aiz pleca
bērnu elpa tumsā:

es nekad nekad nekad
tu vienmēr vienmēr vienmēr
diena uzbruks no rīta
atmetot pusnakts skaidrību
un pirmsausmas dūksnāju sāpes 
mēs tajā iekāpsim 
neizturami
pa vienam
un nesīsim laivu
pa mūsu pelēkā ciemata ielām
tik atsevišķi

un kopā

Inga Gaile (1976) ir latviešu dzejniece, rakstniece, dramaturģe un performances māksliniece, kopš 2018. gada atjaunotās Latvijas PEN biedrības vadītāja. Divas reizes saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu (2015, 2020), festivāla Prozas lasījumi balvu (2012, 2020), bet dzejā novērtēta ar Dzejas dienu balvu (2007), Klāva Elsberga un Ojāra Vācieša prēmiju, Annas Dagdas fonda balvu. Gaile uzrunā lasītāju, risinot tēmas par sievietes lomu sabiedrībā, vienlīdzību un izstumtību dažādās sabiedrības grupās, seksualitāti, dzimumu stereotipiem, reliģiozitāti, un, protams, mīlestību. Viņas dzeja tulkota angļu, vācu, spāņu, zviedru, lietuviešu, bengāļu valodās. Apgāds “Mansards” izdevis Ingas Gailes lugu “Āda” (2011), dzeju “Migla” (2012), stāstu krājumu “Piena ceļi” (2018) un dzeju “Nakts”(2021).

"Ingas Gailes septītajā dzejas krājumā atpazīstama autorei raksturīgā emocionāli jūtīgā balss, kas šoreiz daudzviet izskan kā vējā aizelsusies, bet vienlaikus droši un pārliecināti pauž noteiktu vēstījumu. Tā ietvaros netrūkst nedz skarbas ironijas un dusmu, nedz rotaļīguma un maiguma. Gailes rādītā nakts prasa drosmi arī no lasītāja, toties rītausma uzmirdz tīra un dzidra." - dzejas krājuma redaktore Anna Auziņa