Izmeklēti raksti

Autors
Lilija Dzene
Izdevējs
Apgāds Mansards un LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs
Gads
2021
Dizains
Gundega Muzikante
ISBN
978-9934-12-247-7
Lappušu skaits
605
Iesējums
cietie vāki
Izmēri
192x140x40
12,90 € Ielikt grozā

Par grāmatu

Lilija Dzene ir 20. gs. izcilākā latviešu teātra zinātniece un kritiķe, ko apliecina viņas sarakstītās grāmatas par ievērojamām teātra mākslas personībām, recenzijas, raksti, teātra mākslas vēstures pētījumi. Grāmatas “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti” pirmo daļu veido 26 recenzijas un raksti, kas aptver laika posmu no 1952. gada līdz 2006. gadam, bet otrajā daļā “Nekā personīga” publicēti Lilijas Dzenes dienasgrāmatas fragmenti, iespēju robežās atšifrējot minētos notikumus, vietu, laiku, personības (grāmatā publicēts arī aptuveni tūkstoš minēto personu rādītājs). Grāmatas sastādītājs un zinātniskais redaktors – teātra vēsturnieks profesors Jānis Siliņš, dienasgrāmatu publicēšanai sagatavojusi teātra vēsturniece Rita Melnace, grāmatas māksliniece Gundega Muzikante.

Lilija Dzene (Mača, 1929–2010), Latvijas teātra vēsturniece, kritiķe un rakstniece, emeritētā zinātniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle un Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, dzimusi Vecpiebalgā, bet jau vidusskolas laikā dzīvojusi Rīgā, tēvabrāļa Dailes teātra aktiera, režisora un pedagoga Emīla Mača un aktrises Lilijas Žvīgules ģimenē, tā pietuvojoties teātra pasaulei. Studējusi Latvijā žurnālistiku un Maskavas Vissavienības Teātra mākslas institūta Teātra zinātņu fakultātē. Kopš 1953. gada publicējusi vairāk nekā 400 rakstu par teātri, monogrāfiju “Drāmas teātris” (1979), radījusi aktieru monogrāfiju žanru Latvijā ar grāmatām par Mirdzu Šmitheni, Kārli Sebri, Lidiju Freimani, Elzu Radziņu, Hariju Liepiņu, Alfrēdu Jaunušanu, Jāni Kubili, Eduardu Pāvulu, Maču dzimtu, latviešu aktieriem trimdā, līdzdarbojusies teātra zinātnes pētījumos un enciklopēdijā “Teātris un kino biogrāfijās”. Lilijas Dzenes radošais darbs gandrīz sešdesmit gadu garumā ir stūrakmens Latvijas teātra zinātnē.

Grāmatas sastādītājs profesors Jānis Siliņš izvēlējies 26 rakstus un recenzijas, kuras raksturo Lilijas Dzenes īpašo spēju analizēt teātri, aktierus un režisorus, akcentēt veiksmes un neveiksmes. Pirmā no tām ir “Par “Mašeņkas” izrādi Akadēmiskajā Drāmas teātrī”, kas publicēta Padomju Jaunatnē 1952. gadā. Grāmatā iekļauts arī raksts “Vija Artmane – Dailes teātra aktrise”, pēc kura seko Vijas Artmanes vēstule; recenzijas par “Pēru Gintu” Dailes teātrī; Gunāra Priedes “Trīspadsmito” un Raiņa “Zelta zirgu” Jaunatnes teātrī; portretraksti par Dinu Kupli, Pēteri Pētersonu, Astrīdu Kairišu, pārskats par J. V. Gētes “Fausts” interpretācijām latviešu teātrī un citi. Grāmatas pirmās daļas noslēgumā lasāma teātra zinātnieces, dramaturģes Evitas Sniedzes eseja par Liliju Dzeni, kurā teikts: “Rakstīt par Liliju Dzeni nozīmē domāt par likteni, kas cilvēku iemet kāda ceļā un laikā. Ne tikai indivīda, bet valsts un teātra ceļā. Jo laiku tad nosauc viņa vārdā.”

Grāmatas otro daļu “Nekā personīga” veido Lilijas Dzenes dienasgrāmatu fragmenti. Dienasgrāmatu daļa, kas nav pašas Dzenes iznīcināta, dāvināta teātra zinātniecei Ritai Melnacei un glabājas viņas arhīvā. Precīzais laikmeta vērojums un spriedumi ļauj būt līdzās ne tikai Lilijai Dzenei, bet arī viņas laikabiedriem – Vijai Artmanei, Elzai Radziņai, Kārlim Sebrim, Alfrēdam Jaunušanam, Lidijai Freimanei, Dinai Kuplei, Maijai Augstkalnai, Pēterim Pētersonam, Gunāram Priedem, Paulam Putniņam un daudziem citiem no 1961. gada līdz 2007. gadam.

Grāmatu “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti” izdod Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un apgāds “Mansards” ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Vecpiebalgas novada pašvaldības atbalstu, piedaloties Lilijas Dzenes tuviniekiem Lienei Pētersonei un Uldim Mačam. Personu rādītāju veidojuši Jānis Siliņš, Silvija Geikina un Arvis Ostrovskis. Grāmatā publicēti attēli no Eduarda Smiļģa Teātra muzeja krājuma un Jāņa Siliņa personiskā arhīva. 

 Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā Kilograms kultūras 2021 finālists -  Pavasara balsojumā kategorijā "MANTOJUMS". 

Mēs iesakām