Paverot dzīvesstāstu arhīvu, nokļūstam daudzu apbrīnojamu dzīvesgājumu varā. Vienu no tiem izstāsta literatūrkritiķe un bibliogrāfe Valentīne Lasmane (1916 –2018) – viena no bezbailīgajiem, kas Otrā pasaules kara noslēgumā organizēja bēgļu laivas uz Zviedriju. Jaunībā viņa bieži pārdzīvojusi bailes un mācījusies tās pārvarēt. Bailes atkāpās īstu briesmu priekšā, un viņas rīcība Valentīni piepulcē nacionālās pretestības kustības klusajiem varoņiem.

Ar šo grāmatu Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts” un “Mansards” aizsāk mutvārdu vēstures sēriju “Bezbailīgie” – par Latvijas valsts vienaudžiem, kuri riskēja ar dzīvību, lai Otrā pasaules kara beigās glābtu cilvēkus no atkārtotas padomju okupācijas.

“Sava dzīves uzdevuma meklējumi iesaista Valentīni attiecībās ar daudziem cilvēkiem. Viņa ir sabiedriska, aizvien līdzās ir cilvēki no dažādām grupām un interešu kopībām. Attiecības ir ilgstošas: gan ar bijušajiem Malnavas lauksaimniecības skolas audzēkņiem, gan pārcēlājiem un cilvēkiem no tās pašas laivas “Zvejnieks”, ar kuru viņa sasniedza Gotlandes krastu, gan Latviešu ģimnāzijas audzēkņiem Minsterē un protesta demonstrāciju dalībniekiem. Dažādi formālie un neformālie grupējumi atgādina par latviešu sabiedrības neviendabīgo raksturu Zviedrijā un Latvijā.”

(No Māras Zirnītes pēcvārda)