Dzirdu, bet nesaprotu*

Ting, bu dong* ir pirmā frāze, ko apgūst ārzemnieki, ierodoties Ķīnā. Frāze, kuru viegli izteikt un kuru saprot visi ķīnieši. Viņi saprot arī to, ka nav vērts izplūst garos runas plūdos, jo šis laowai (ārzem­nieks) tos nesapratīs. Vienīgi var mēģināt sarunāt kādu kopīgu fotografēšanos, par ko vēlāk padižoties savējiem.

Mana vīra Kaspara darba dēļ Ķīnā  nodzīvojām vairāk nekā trīs gadus. Sākumā sajūsminājāmies par visu atšķirīgo, vēlāk ilgojāmies pēc mājām, tad atkal baudījām citādo kultūru. Galu galā tomēr vēlējāmies atgriezties Eiropā. Kad Ķīna saukta par savām mājām jau vairākus gadus, arī tad vēl joprojām ikdienā nākas atzīt: wo kang, bu dong – redzu, bet nesaprotu.

Kopā ar Rožkalniem lasītājam būs iespēja noīrēt dzīvokli, atrast angļu valodā runājošu auklīti, doties pie friziera, piedzīvot gaisa piesārņojumu, atrast darbu, doties uz pludmali un daudz ko citu. Tāpat autore pastāstīs ko jaunu par ķīniešu virtuvi, viena bērna politiku, krāpšanas shēmām Ķīnā, ķīniešu sieviešu skaistuma noslēpumiem, Jauno gadu un citiem svētkiem. Grāmata papildināta ar krāsu fotogrāfijām un QR kodiem, lai priekšstats par piedzīvojumu būtu vēl pilnīgāks. Tuvinot savu mobilā telefona ierīci QR kodam fotografēšanas režīmā, lasītājam būs iespēja telefonā apskatīt Rožkalnu ģimenes foto albumu no Ķīnas.

"Mēs tomēr esam ļoti atšķirīgi! Citi skaistuma ideāli, citas vērtības, cita pārtika, un cita kultūra. To tad arī centos aprakstīt ikdienas dienasgrāmatā, kas veltīta savējiem Latvijā. Aprakstīt tieši tā, kā tobrīd jutāmies. Gan prieku, gan pārsteigumu, gan vilšanos un izmisumu." - Madara Rožkalne