Merike Eime dzimusi 1951. gadā Tallinā, beigusi Tallinas Tehniskās universitātes (toreiz Tallinas Politehniskais institūts) Ekonomikas nodaļu, ir precējusies, divi bērni, pieci mazbērni, kurus var sastapt arī viņas dzejas rindās. Grāmatas sastādītājs un atdzejotājs Guntars Godiņš starp dzejoļiem iekļāvis asprātīgas, nostalģiskas un iejūtīgas dzejprozā rakstītas miniatūras, kas vēsta par reāliem notikumiem no Merikes bērnības un vēlākiem gadiem. Lai raksturotu Merikes dzeju G. Godiņš grāmatas pēcvārdā citē igauņu dzejnieci Dorisu Karevu (Doris Kareva): “Savos dzejoļos Merike Eime virzās lēni, it kā brauktu pa nelīdzenu ceļu, bet šādi viņai ir laiks iedziļināties apkārtējos cilvēkos un detaļās.”

Autorei pērn iznācis ceturtais dzejas krājums, bet pat pirmais 1985. gadā, pēc kura sekoja 30 gadu ilga pauze. “Diemžēl tas bija par agru, jo dzīve mani aprija; nākamajos divdesmit piecos gados es uzrakstīju tikai dažus dzejoļus. Nezinu, kādā veidā. Tie vienkārši pie manis atnāca, jo dzejoļu rakstītājs ir tikai ņēmējs – dzejoļi tiek doti. Vai arī netiek doti.”, tā pati autore. Radošais un raženais darbs atsācies 2014. gadā.

Latviešu dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš ir viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodas, latviešu lasītājam atklājot tādus autorus kā J. Kaplinski, A. Kivirekhu, A. Alliksāru, H. Lāksonenu un daudzus citus.