Richarda Zarriņa atmiņas Jaunums

Autors
Richards Zarriņš
Izdevējs
Apgāds Mansards
Gads
2019
Dizains
Daiga Brinkmane
ISBN
978-9934-12-226-2
Lappušu skaits
384
Iesējums
cietie vāki
Izmēri
220x290x35
18,90 € Ielikt grozā

Par grāmatu

 “Mansards” laidis klajā “Richarda Zarriņa atmiņu” otro, papildināto izdevumu

Par godu Richarda Zarriņa 150 gadu jubilejai apgāds “Mansards” laidis klajā “Richarda Zariņa atmiņu” otro, papildināto izdevumu. Grāmata ir latviešu mākslinieka, ekslibra pamatlicēja latviešu grafikā, Latvijas valsts ģerboņa attēla autora (kopā ar Vili Krūmiņu), kā arī Latvijas valsts vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metu autora Richarda Zariņa (1869–1939) autobiogrāfija – saistošs, faktiem bagāts kultūrvēsturisks vēstījums. Aizraujoša lasāmviela vēstures cienītājiem un pētījumu lauks zinātkāriem lasītājiem, kā arī mākslas zinātniekiem.

Grāmatas tapšanas ieceres autors un īstenotājs ir R. Zarriņa mazdēls Aivars Celmiņš (1927), dabaszinātņu doktors, pētnieks, kā arī rūpīgs un prasmīgs sava vectēva radošā un intelektuāla mantojuma glabātājs. Grāmata bagātīgi ilustrēta, pārstāvot visus žanrus, kuros mākslinieks darbojies. Atmiņu pirmo izdevumu 2015. gadā laida klajā apgāds “Vesta-LK” (sērijā “Laika grāmata”). Grāmatas māksliniece ir Daiga Brinkmane, redaktores: Rute Runce un Ligita Kovtuna. 2015. gadā grāmatas pirmais izdevums saņem balvu kā labākais dokumentālais izdevums konkursā “Zelta ābele”.

No Rudītes Kalniņas priekšvārda:

“Richarda Zarriņa (1869–1939) ieguldījums latviešu lietiskās grafikas jomā ir izcils. Viņš veidojis Latvijas valsts vērtspapīru, naudaszīmju un monētu metus, diplomus, pastmarkas. Kopā ar Vili Krūmiņu Richards Zarriņš izveidoja Latvijas ģerboņa attēlu.

Pēc Pēterburgas Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas beigšanas 1895. gada Richards Zarriņš ieguva stipendiju izglītības papildināšanai ārzemēs. Studēja Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē. 1899. gadā, atgriezies Pēterburgā, sāka strādāt Krievijas Valstspapīru spiestuvē, daudzus gadus bija mākslinieks un tehniskais vadītājs. Zīmējis metus Krievijas valsts naudaszīmēm, monētām, vērtspapīriem, plakātiem, diplomiem un pastmarkām. 1919. gadā Richards Zarriņš atgriezās Latvijā un kļuva par Valsts vērtspapīru spiestuves pārvaldnieku.

Richards Zarriņš ir arī ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā. Vienu no pirmajiem ekslibriem mākslinieks radīja 1897. gadā savai nākamajai sievai – zviedru dziedātājai Evai Sundblad.

Richards Zarriņš arī iecerējis un sastādījis vērienīgo krājumu “Latvju raksti” trijos sējumos (1924–1931), kam ir būtiska nozīme latviešu tautas lietišķās mākslas apzināšanā. Viņš ir “Latvju dainu” pirmizdevuma pirmā sējuma vāka autors. Līdzās darbam vērtspapīru spiestuvē Zarriņš ir bijis ļoti ražīgs mākslinieks: veidojis ofortus, litogrāfijas, reklāmplakātus, ilustrējis grāmatas un periodiskos izdevumus, zīmējis karikatūras, gleznojis akvareļus, portretus. Pievērsies arī pedagoga darbam, vadījis Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas meistardarbnīcu un mācījis etnogrāfiju un latviešu ornamentu.

Sava mūža laikā Richards Zarriņš savu vārdu un uzvārdu rakstījis vecajā ortogrāfijā, tādēļ tas saglabāts arī šajā izdevumā.

Mēs iesakām