Dainas

Autors
Velta Sniķere
Izdevējs
Apgāds Mansards
Gads
2019
Dizains
Isobel Aveston
ISBN
978-9934-8771-9-3
Lappušu skaits
140
Iesējums
cietie vāki
Tulkotājs
Velta Sniķere
Izmēri
190x140
10,90 € Ielikt grozā

Par grāmatu

No Veltas Sniķeres priekšvārda:

“Pateicos senajām dainām par lielo prieku, ko man sagādājusi to mazvārdības lakonisma izteiksmes augstā meistarība un dzīves un vienības svinēšana. Sniedzu sevis atdzejotās dainas. Tulkošanas abrā rūgst vēl citas.

Es mēdzu piederēt pie tiem, kas teica, ka dainas nav tulkojamas. Vienu dienu, Dr. Anitas Rožkalnes klātbūtnē, mani pēkšņi trāpīja atziņa: varu atdzejot.”

*

Vairas Vīķes-Freibergas ievads:

"Velta Sniķere ir viena no tiem latviešu dzejniekiem, kuri Otrā pasaules kara beigās kā politiskie bēgļi devās prom no savas valsts, un ir īpaša ar to, ka nevainojami pārvalda divas valodas un vienlīdz talantīgi dzejo gan angliski, gan dzimtajā valodā. Gadu garumā apbrīnojot viņas latviešu valodā rakstīto dzeju, mani allaž pārsteigusi Veltas izcilā oriģinalitāte, kā arī spēja apvienot mūsdienīgumu
ar tikko jaušamām latviešu tautasdziesmu tradīcijas atbalsīm. Tāpēc nejutos pārsteigta, atklājot Veltas dziļo cieņu pret dzejas dārgumiem, kas atrodami latvju dainās, kuru skaits ir tuvu miljonam.

Būdama zinātniece, kas ilgstoši pētījusi latvju dainas no dažādiem skatpunktiem, es no savas pieredzes zinu, cik grūti ir dainu tekstu atveidot citās valodās. Šajā gadījumā izaicinājums ir vēl lielāks, nekā tulkojot literāro dzeju, jo dainu poētika veidota, izmantojot
visplašāko latviešu valodas gramatisko formu spektru. Īpaši liela valodas barjera šķir angļu valodu, kura indoeiropiešu valodu saimi papildinājusi salīdzinoši nesen, un latviešu valodu, kas ir viena no senākajām šajā valodu saimē. Angļu valodas pamatā ir vārdu secība kā galvenais teikumu veidošanas elements, turpretī latviešu valodai raksturīga liela brīvība vārdu secības izvēlē, atsakoties
no artikuliem vispār un bieži izlaižot prievārdus un personas vietniekvārdus. Līdzīgi latīņu valodai teikuma izpratnei nepieciešamā informācija galvenokārt tiek nodota ar lietvārdu un īpašības vārdu locījumiem un darbības vārdu konjugāciju, kā arī ar piedēkļiem un
priedēkļiem.

Personiski pazīstot Veltu, zinu par viņas ilgi loloto sapni pieņemt izaicinājumu un parādīt, ka valodas barjeras jāpārvar un var tikt pārvarētas. Kurš gan to spētu paveikt labāk par dzejnieci, kura raksta divās valodās? Priecājos, ka viņas sapnis ir kļuvis par īstenību, un vēlu panākumus angliski runājošo lasītāju vidū."

Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente (1999—2007)

*

Dzejniece Velta Sniķere dzimusi 1920. gada 25. decembrī Veļikije Lukos. Uzaugusi neatkarīgajā Latvijā. Studējusi filozofiju un vēsturi Latvijas Universitātē un salīdzinošās reliģijas King’s College Londonā. Bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece. Aktīvi darbojusies starptautiskajā PEN klubā un Britu līgā Eiropas brīvībai (British League of European Freedom). Viena no organizācijas British Wheel of Yoga dibinātājām. 2004. gadā saņēmusi PBLA Kultūras fonda balvu, 2007. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Veltas Sniķeres dzeja publicēta kopkrājumā “Trīs autori” (1950, kopā ar Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu), krājumos “Nemitas minamais” (1961), “Piesaukšana” (1967), Latvijā izdotajās grāmatās “Lietu mutes” (1991), “Pietuvoties vārdiem” (2003, klausāmgrāmata 2009) un “Pieredze” (2010). Angļu valodā atdzejojusi Andreja Eglīša, Zinaīdas Lazdas, Vizmas Belševicas un citu autoru dzeju. 2009. gadā iznākusi Veltas Sniķeres atmiņu grāmata “Savādībiņas” (2009).

2019. gadā Veltai Sniķerei piešķirta Latvijas Literatūras gada balva - Mūža balva - par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā, dzeju lasījumos atklājot vārdu sinerģijā ar roku kustību veidotām zīmēm, ko jogas praksē dēvē par mudrām.

 

* * *

 

From Velta Sniķere's foreword:

"Dainas are ancient Latvian folksongs passed from generation to generation, from century to century. The main collection contains more than a million dainas.

My gratitude to the dainas for the great joy provided by their compact, laconic, high mastery of expression and celebration of life and wisdom. Herewith, a selection of the dainas, translated by myself. In the melting pot of translation, there are more awaiting
completion.

I used to belong to those who said the dainas are untranslatable. Then, one day, in the presence of Dr. Anita Rožkalne, the realisation struck me: I can translate. Anita immediately encouraged me."

*

Introduction by Vaira Vīķe-Freiberga, President of Latvia (1999—2007):

"Among the generation of Latvian poets who left their native country as political exiles at the end of World War II, Velta Sniķere has distinguished herself as a perfect bilingual, equally talented when writing in English and in her mother tongue. As a long-time admirer
of her Latvian poetry, I have always been struck by her brilliant originality, as well as by her ability to combine modernity with subtle echoes of quintessentially Latvian folk poetry traditions. It was no surprise, therefore, to discover Velta’s deep respect for the poetic
gems to be found among the nearly one million brief quatrains called dainas that have been recorded from the oral tradition of Latvian lyrical poetry.

As a scholar with long experience of analyzing the dainas from a variety of points of view, I know at first hand the difficulty of rendering these texts in other languages. The challenge is even greater than in translating literary poetry, for the singers of the dainas have visibly concentrated on making artistic use of every conceivable characteristic of Latvian grammar. The language barrier is particularly great between English as a modern addition to the family of Indo-European languages, and Latvian as one of the more archaic versions. Where English relies on word order as the crucial element in parsing sentences, Latvian allows great freedom in word order as well as for the striking elision of many grammatical function words such as articles, prepositions, and personal pronouns before verbs. Much as in Latin, the information necessary for understanding a sentence is conveyed largely through word endings: noun and adjective declensions, verb conjugations and suffixes and prefixes that substitute for prepositions.

From my personal friendship with Velta, I know of her long-held dream of rising to the challenge and showing that the linguistic barriers must and can be overcome and who better than a bilingual poet to do so? I am glad to see that her dream has become a reality and offer my best wishes for its success among English-speaking readers."

*

Well known Latvian poet and translator, Velta Sniķere was born in 1920. Due to the Russian occupation of Latvia she went into exile and has lived in England since 1945. She studied philosophy at Riga University, is a founder member of the British Wheel of Yoga and a member of the Chartered Society of Physiotherapy. In addition she has studied Indian dancing with Ram Gopal and was a member of his troupe.

Apart from some poems in French and German, Velta Sniķere writes in Latvian and English and has translated other poets in both languages. She is President of the PEN Center for writers in Exile, London. Since the regaining of Independence, her poems have been widely published in Latvia. (Writers from Eastern Europe, Book Trust, 1991)

In 2019, Velta Sniķere has received The Lifetime Achievement award for her outstanding contribution to Latvian poetry.

Latvijas Literatūras gada balvas 2019 mūža balvas ieguvēja - par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā, dzeju lasījumos atklājot vārdu sinerģijā ar roku kustību veidotām zīmēm, ko jogas praksē dēvē par mudrām. Dzejnieces un jogas skolotājas Veltas Sniķeres dzeju mēdz pielīdzināt mantrām, kas lakoniskos valodas tvērumos atklāj visa esošā būtību un savstarpējo saikni.

Mēs iesakām