2016. gadā vienam no izcilākajiem latviešu dramaturgiem Harijam Gulbim apritēja 90 gadu jubileja. Apgāds “Mansards” šim notikumam par godu izdod viņa Rakstu 1. sējumu: septiņas lugas, kas aizsāk abus dramaturga pārstāvētos žanrus — drāmu un komēdiju. Harija Gulbja Rakstu sastādītāja ir Latvijas Universitātes profesore, Dr. philol. Ieva Kalniņa. 

H. Gulbis līdzās Gunāram Priedem un Paulam Putniņam ir viens no latviešu drāmas spilgtākajiem pārstāvjiem 20. gadsimta 60.–80. gados. H. Gulbja rokrakstu iezīmē īpaši veidota ainu kompozīcija un kamerspēles principi. Ievērojamākās viņa drāmas ir lugas “Viena ugunīga kļava” (1967), “Cīrulīši” (1975), “Kamīnā klusu dzied vējš” (1977), savukārt otru viņa dramaturģijas daļu veido sociālās komēdijas, kā “Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1968) un “Silta, jauka ausainīte” (1973). H. Gulbis darbojies arī pēc neatkarības atgūšanas, kad Nacionālais teātris, kuram ilgus gadus bijusi uzticīga sadarbība ar dramaturgu, iestudē lugas “Uz Liepsalām ejot” (1996) un “Vēverīši” (1999). H. Gulbis ir arī četru romānu autors.

Rakstu 1. sējumā iekļautas lugas “Vecīši” (1958), “Viena ugunīga kļava” (1966), “Aijā žūžū, bērns kā lācis” (1966), “Medību pils” (1967), “Mans mīļais, mans dārgais” (1968), “Silta, jauka ausainīte” (1972), savukārt luga “Mans cilvēks” (1960), kuras iestudējumu aizliedza drīz pēc pirmizrādes, piedzīvo pirmpublicējumu tieši Rakstu 1. sējumā. Grāmatā lasāmi līdz šim nepublicēti Harija Gulbja dzejoļi un pārdomas par cenzūru, kā arī Arņa Šablovska veidotā saruna ar dramaturgu “par Tumi, teātri un Latviju šodien”. Rakstu sastādītāja Ieva Kalniņa raksturo Harija Gulbja lugas, norādot to saikni ar šodienu, sējuma komentāros izsvērti jautājumi, kuri bija svarīgi rakstnieka laikabiedriem lugu iestudēšanas laikā.

Dramaturga lugas joprojām ir aktuālas arī mūsdienās. Pagājušajā sezonā (2016) Latvijas Nacionālais teātris, kas Hariju Gulbi sauc par savu dramaturgu, jau otro reizi iestudēja lugu “Olivers” (1985) Edmunda Freiberga režijā. 

Rakstu 1. sējuma sakārtotājas darbu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Grāmata izdota ar Siguldas novada domes, A/S “Tukuma Straume”, Tukuma novada un Tumes un Degoles pagastu pārvaldes atbalstu.