Jāņa Čākura vārds labi pazīstams rakstniekiem, dzejniekiem un literatūras pētniekiem un vērtētājiem, kas literatūras laukā rosās kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. „Trešā grāmata” ir visplašākais darbu apkopojums – turpinājums jau iznākušajām „Siluets” (1976) un „Acīte. 21 recenzija” (2008), tajā trīs nodaļās ir aplūkotas 17 personālijas (to vidū divi pirmpublicējumi – par Jāni Sārtu un par pašu autoru), 12 grāmatu apskati, kas sniedz kopskatu par kāda laikposma literāro ainu, un 27 recenzijas. Grāmata ir ļoti būtisks devums latviešu literatūras kritikas un pētniecības laukā.

Jānis Čākurs (dzimis 1937. gadā) ‒ literatūrkritiķis, prozaiķis, kā grāmatas ievadā min Anita Rožkalne, „latviešu literatūras vēstures un procesa vērtētājs un līdzveidotājs – gan ar saviem rakstiem un recenzijām, gan ar literāro izdevumu redaktora darbu. Vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā klātienē un tekstos risinātās sarunas ar rakstniekiem, dzejniekiem, literatūras pētniekiem un vētītājiem, un izdevējiem ļāvušas uzkrāt milzīgu faktu un iespaidu apjomu, kas spēj piešķirt dziļuma un plašuma izjūtu pat apjomā nelielām recenzijām. Tas tiek panākts neuzbāzīgi un bieži vien tikai ar vieglu mājienu pareizajā virzienā, lasītājam it kā atgādinot par kaut ko, kas viņam varētu būt labi zināms.” Autors visās trīs grāmatās cenšas pierādīt, ka kritika ir literatūrzinātnes žanrs, un šis mērķis padarījis pirmos izdevumus tik populārus. 

„Trešajā grāmatā” atrodami raksti, kas veltīti atsevišķām personām – gan vārda māksliniekiem, kuri jau ir klasiķu statusā (Rainis, A. Kurcijs, J. Sudrabkalns), gan vecākiem un jaunākiem laikabiedriem (Visvaldis Lāms, Harijs Heislers, Egils Lukjanskis), rakstniekiem, par kuriem pirms Atmodas nebija iespējams Latvijā runāt un rakstīt (Kārlis Ieviņš, Pēteris Ērmanis, Knuts Lesiņš). Otro atlases daļu veido grāmatu apskati, bet trešo – recenzijas no 1965. gada līdz pat pēdējiem gadiem, kad krīze skāra arī literāro periodiku.