Dzeja

Autors
Arturs Alliksārs
Izdevējs
Apgāds Mansards
Gads
2013
Dizains
Māris Garjānis
ISBN
978-9934-12-039-8
Lappušu skaits
96
Iesējums
mīkstie vāki ar atloku
Tulkotājs
Guntars Godiņš
Izmēri
140x210

Grāmata nav pārdošanā!

Par grāmatu

Arturu Alliksāru (1923–1966) var dēvēt par vienu no savdabīgākajiem igauņu dzejniekiem. Ne mazāk spilgts bijis arī viņa īsais mūžs: leģions, apcietinājums, lēģeris Mordvijā, atgriešanās Tartu, publicēšanās aizliegums, vēzis, pāragra nāve. Arturs Alliksārs savā dzejā bija visu konvenciju grāvējs, līdz ar to iemantoja jaunāko kolēģu apbrīnu. Pēc viņa atgriešanās no lēģera izveidojās neformāla Alliksāra dzejas laboratorija. Tartu tik populārā kafejnīca Werner kļuva par Alliksāra un viņa mācekļu pulcēšanās vietu, par viņa “salonu, kabinetu un kanceli”. Precīzi dzejnieka personību raksturo igauņu rakstniece Vīvi Luika: “Alliksārs bija jūtīgs un smalks cilvēks. Tartu un visa Igaunija šādam cilvēkam bija par šauru un mazu. Viņš šeit jutās kā būrī ieslodzīts putns, ko zeļļi baksta ar nūju. Viņu nesaprata un no viņa talanta baidījās. Alliksārs bija lielu pilsētu un īstu kafejnīcu parādība.” “Viņa dzeju nav iespējams pārtulkot tradicionāli, sekojot tikai domai, noskaņai, poētikai, ir nepieciešama kāda neapzināta, bet sajūtama atbrīvotība, improvizēšanas spējas, muzikālā dzirde. Esmu gadiem to pētījis un mēģinājis pārkausēt alliksārisko dzejas un valodas brīnumu latviešu valodā,” atzīst atdzejotājs Guntars Godiņš.

Mēs iesakām