Romāns „Svētceļojums” (Palveränd) ļauj atskatīties uz Eiropas vēsturi un kristietībā centrētas sabiedrības vērtībām, iedzīvojoties ļoti spilgta varoņa tēlā. Dodamies līdzi svētceļnieku pūlim Pirmajā krusta karā, lasītājs ne vien aiziet no tagadnes daudzvērtību brikšņiem, bet arī uzasina savu skatienu, lai vērtos tagadnē un nākotnē, – vai cilvēka prāts ir kļuvis brīvāks, vai indivīda brīvība noteiktas kultūras un reliģijas ietvaros ir iespējama? Vai brīvība var izdzīvot, saskaroties ar īsta vai iedomāta pretinieka brīvību? Kas izraisa nodevību? „Svētceļojums” ir arī personības veidošanās un skarbas pieaugšanas romāns. Un romāns, kas parāda, kā notikums kļūst par stāstu, kā rodas hronikas un hronisti, un atklāj cilvēcisko, kas paliek viņpus hroniku lappusēm.