Ulda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā

(Divas) puses: Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās

Grāmata piedāvā ielūkoties Otrā pasaules kara frontēs tapušās sešās latviešu karavīru dienasgrāmatās. Trīs to autori karoja Padomju Savienības karaspēkā un trīs – Vācijas bruņotajos spēkos. Viņi visi kopā mums rada stāstu pa latviešu karalaika ikdienu Otrā pasaules kara frontes abās pusēs. Tā ir dzīve kara izraisītajā sociālajā katastrofā, kad daudzi civilizācijas likumi vairs nepastāv, bet cilvēcība, dzīves alkas, māju un Latvijas vērtība iegūst īpaši spilgtu veidolu.
Otrajā pasaules karā abās frontēs karoja vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju, no viņiem dzīvību zaudēja gandrīz puse. Pārsvarā karā gāja bojā jauni cilvēki, kuri vēl nebija nodzīvojuši pusi cilvēkmūžam atvēlētā laika, kurus mājās gaidīja sievas, draudzenes, mazi bērni un vecāki. Grāmata ir veltījums Latvijas Otrā pasaules kara paaudzei.

Tags: dienasgrāmata, Otrais pasaules karš, vēsture

Mārtiņš Kaprāns, Vita Zelče

Pēdējais karš: Atmiņa un traumas komunikācija

Grāmatas uzmanības centrā mūsdienu Latvijai un tās iedzīvotājiem tik aktuālā un vienlaikus ilgstoši “neārstēta” kultūras trauma, kuru radījusi Latvijas valstiskuma zaudēšana, Otrais pasaules karš, dzīve totalitārismā, tā morāle, ilgstošā klusēšana par pāridarījumiem, pašu izvēlētā vai situācijas uzspiestā līdzdalība okupācijas varu noziegumos, kā arī to vērošana, neizsakot protestu un nosodījumu. Daudzas totalitārisma iedibinātās dzīves prakses turpinās arī mūsdienu Latvijā, neļaujot valstij un tās iedzīvotājiem atgūt rīcībspēju, vadības un konstruktīvu lēmumu pieņemšanas prasmi un pašcieņu. Šajā krājumā publicētajos rakstos tiek arī jautāts, kā pagātnes radītā kultūras trauma ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju kolektīvo atmiņu un identitāti. Pētījumu autori analizē dažādus traumatiskos nospiedumus Latvijas iedzīvotāju identitātē: valstiskuma zaudēšanu, holokaustu, Latvijas vēstures konstrukciju nacistiskās okupācijas periodā, pretošanās kustību, Latgales nacionālos partizānus un staļiniskās deportācijas. Vairāki pētījumi veltīti kultūras notikumu – grāmatu, spēlfilmu un teātra izrāžu – lomai mūsdienu sociālās atmiņas veidošanā un funkcionēšanā.

Tags: Latvijas vēsture, okupācija, Otrais pasaules karš, totalitārisms, vēsture

Mans sapnis ir un paliek kādreiz atgriezties

Grāmatā „Mans sapnis ir un paliek kādreiz atgriezties” apkopotas Judītes Zuikas vēstules, kas laikā no 1943. līdz 1997. gadam rakstītas jaunības dienu draudzenei Rasmai Vizbulītei Vīlipai Latvijā. Izdevumā iekļautas arī Judītes mātes Martas un brāļa Elmāra rakstītās vēstules.

Vēstulēs Judīte Zuika stāsta par dzīvi Vācijā, darba dienestā, tad pēckara apstākļos un beidzot – emigrācijā, Austrālijā. Judītei bija vērīga acs un literāras dotības. Viņa rakstīja arī dzejoļus, vēlējās kļūt par rakstnieci. Publicējusies izdevumā „Skolu Dzīve”, viens dzejolis 1939. gadā publicēts arī laikrakstā „Tēvijas Sargs”. Judītes vēstules ir tik izteiksmīgas literārā talanta dēļ, lielisks ir viņas apraksts par mēnesi ilgo braucienu ar kuģi uz Austrāliju.

Kā grāmatas ievadā raksta Rasma Vizbulīte Vīlipa, „gadiem ritot, pienāk laiks, kad personiskais iegūst plašāku skanējumu, tas var pat kļūt par laikmeta liecību un uzrunāt citas paaudzes. Senas vēstules ļauj emocionāli izprast svarīgus pagātnes notikumus. Domāju, ka šī publikācija ir savā ziņā mūsu tautas likteņstāsts, atspoguļots vienas ģimenes pārdzīvotajā, tāpēc negribējās ļaut tām izzust, izdziestot kādreiz ar zīmuli uz slikta papīra rakstītajām rindiņām”.

Tags: Austrālija, dienasgrāmata, Judīte Zuika, Otrais pasaules karš, trimda, vēstules