Īsromāns „Acs” ir savdabīga grāmata, kuras pamatā ir cilvēka cenšanās saprast nesaprotamo Dieva eksistenci, meklēt kristietības un citu reliģiju atšķirības. Kā grāmatas ievadā raksta tās autors, „šī stāsta ierosinātāja ir kāda doma. Uzskatu, ka cilvēks ir pilns paradoksu. Kristieši un musulmaņi cer uz dzīvi pēc nāves, Indijā cits citu cenšas atbrīvot no nākamo dzīvju rata, tur mūžīgā nāve cilvēkam šķiet labāka nekā mūžīgā dzīve. Kristīgā un islāmiskā mistika ir meklējusi iespēju tuvoties Dievam, sajust Dieva klātbūtni, to, ko ebreju mistika dēvē par Shehina un kas kabalistiskajā tradīcijā ir kļuvusi par atsevišķu būtni. Es iedomājos, kā varētu justies cilvēks, kas patiešām sajūt Dieva klātbūtni, kas redz Dieva aci viņam sekojam. Ir grūti iztēloties, kā cilvēks šo Dieva ciešo acs skatu varētu izturēt”.

Igauņu dzejnieka un rakstnieka Jāna Kaplinska (1941) vārds Latvijā nav svešs. Viņa dzejoļi, esejas, stāsti bērniem un intervijas ir publicētas pie mums samērā regulāri. 2001. gadā apgādā „Daugava” tika izdota plaša Jāna Kaplinska dzejas izlase. Jāns Kaplinskis ir viens no pazīstamākajiem dzejniekiem un rakstniekiem Eiropā, viņa dzejas, prozas, esejas grāmatas ir izdotas daudzās valodās, viņš ir ieguvis vairākas Igaunijas un citu valstu literārās balvas, bijis izvirzīts arī prestižajai Nobela prēmijai.

Jāna Kaplinska īsromāns „Acs” tulkots un izdots ar Igaunijas Kultūrkapitāla atbalstu.

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. Līdz šim publicējis ap 30 oriģinālgrāmatu, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota visā pasaulē.

“Mēs, dzejnieki, vai, citādi sakot, tas “neskaitāmais mazākums”, kas esam nākuši zemes virsū uzturēt spēkā šīs pasaules asinsriti, apzināmies to, ka īsts dzejnieks ir tas, kurš, nedzīvodams no dzejas vien, nekad nepārstāj pēc tās tiekties. Laimīgs ir tas, kuru dzejošana padara nevis bagātu, bet brīvu. Un gudrs savukārt ir tas, kurš tic, ka īstenībā viņa paša ir daudz vairāk, nekā viņam un apkārtējiem šķiet, un kurš vienmēr strādā arī tā lielākā sevī labad.” (Leons Briedis)

Klāvs Elsbergs, dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs, nedaudz darbojies arī prozas un kritikas žanrā. Publicējies kopš 1978. gada. Viņa dzīves laikā iznākuši dzejas krājumi “Pagaidīsim ausaino” (1981) un “Bēdas uz nebēdu” (1986), trešais – “Velci, tēti” (1989) – iznāca pēc autora nāves. Tulkojis no franču, angļu un krievu valodas. 1987. gadā nodibināta Klāva Elsberga prēmija par gada labāko debiju literatūrā.

23. septembrī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvos izrāde ar Klāva Elsberga dzeju un vēstulēm „Klāvs”. Tās veidotājs režisors Varis Piņķis saka: „Mani galvenokārt saista Klāva dzejas un reizē arī viņa dzīves intensitāte.”

Savukārt dzejniece Inese Zandere raksta: „Klāvs bija svarīgs daudziem (..). Klāva nāve reizēm atgādina saplīsušas brilles, ko nevar noņemt. Ja tomēr izdodas, tad redz stipru un dzīvu cilvēku. Nopietnu, siltu un laimīgu kā siena kaudze vasaras naktī.”

Romāns divu literatūras izcilību ─ Dzintara Soduma un Riharda Rīdzinieka – spilgtā tulkojumā Latvijā tiek izdots pirmoreiz. Tulkojuma pirmizdevums iznācis 1954. gadā apgādā “Imanta” Kopenhāgenā.