Vilis Lācītis

Pamodināt Lāčplēsi

Vilis Lācītis, celtnieks no Rīgas, latviešu literatūrā ienāca ar romānu „Stroika ar skatu uz Londonu”. „Pamodināt Lāčplēsi” ir viņa jaunākais sacerējums.
„Ja kāds teiktu, ka Austrumu Londonai piemīt šarms, viņu laikam uzskatītu par vājprātīgu. Izpētot uzmanīgāk Londonas kartes austrumu kvadrātu, tanī nav nekā daudz tūristiem. Austrumu Londona ir netīra, tur ir bīstami staigāt pa vakariem vienatnē, tā smaržo pēc halal gan jēlā, gan kebabu izpausmē, toties fish and chips maksā vidēji par kādu mārciņu lētāk nekā citās pilsētas daļās. To sedz mazu kebabu ēstuvju un lētu tirdziņu tīkls, un zemes un māju cenas ir jātami zemākas nekā pārējos pilsētas rajonos. Tieši tāpēc tur dzīvo visvairāk iebraucēju kā jebkur citur pilsētā.
Griniča šinī ziņā ir izņēmums, droši vien tādēļ, ka tur atrodas universitāte, karaliskā observatorija un slavenais Griničas meridiāns — nulles atskaites punkts uz pasaules kartēm. Griniča ir vairāk angliska nekā kosmopolītiska, un pa to diezgan bieži klejo tūristi. Un ir pāris tādu ieliņu, kurās, noejot malā no ļaužu apsēstās Haistrītas, aci iepriecē puķu podiem apkārts veclaicīgs pabs ar sašķiebtām sienām vai zivju veikaliņu, kas sauc sevi par ģimenes biznesu jau no astoņpadsmitā gadsimta. Piemēram, nelielajā ieliņā ar skaisto nosaukumu Crystal Avenue pilsētas duna norimst, asfalts kārtīgi noslaucīts un visas māju durvis glīti nokrāsotas, ieskaitot lauvu galvas, kas mutē tur klauvējamos riņķus. Iela iet augšup, mājas rindojas gar slīpu nogāzi, un pašā galā aiz melnas čuguna sētas slienas Griničas parka papeles. Tās viegli kustas vējā un izraisa vēlmi atslābt zem ņirbošajām lapām. Gar ietvi rindojas tīras automašīnas, starp kurām nav nevienas, kas būtu vecāka par pieciem gadiem. Uzreiz var pateikt, kur dzīvo bezbērnu pleibojs, bankas menedžeris, kam patīk sportisks Aston Martin, bet kur – Londonas Kuģniecîbas muzeja direktora vietnieks ar sievu un diviem bērniem, kuri pārvietojas ar lielu un ērtu ģimenes Volvo. Šajā mazajā pasaulītē valda harmonija un laimīgs, atslābināts mietpilsonisms.
Izņemot māju numur trīspadsmit, kuras priekšā ar vienu riteni no četriem uz ietves bija uzbraucis noputējis Ford Transit ar apvazātu Rīgas Dinamo uzlīmi uz viena sāna un finieri stikla vietā aizmugurējās durvīs…” (fragments no „Pamodināt Lāčplēsi”)

Tags: Londona, Stroikas autors

Vilis Lācītis

Stroika ar skatu uz Londonu

Grāmata ir neparasts un ilgi gaidīts notikums – gan tāpēc, ka „Stroika ar skatu uz Londonu” ir jauna autora spilgta debija literatūrā, gan tāpēc, ka agri vai vēlu latviešu literatūrā bija jārodas romānam, kas turpina pirms astoņiem gadiem Laimas Muktupāvelas „Šampinjonu Derībā” aizsākto tēmu par latviešu piedzīvojumiem darba gaitās ārzemēs.

„Stroikā ar skatu uz Londonu” stāstītājs ir jauns vīrietis, kurš strādā celtniecībā. Lasītāju gaida pārsteigumi, krimināla intriga un nopietnās pārdomās balstīti ironiski un apbrīnojami sirsnīgi spriedumi par Latviju un Angliju, par latviešiem un imigrantiem. Grāmatu ilustrē asprātīgi mākslinieces Ilvas Kalnbērzas zīmējumi.

Ikvienam no mums ir tuvinieks, rads, draugs vai paziņa, kas devušies Sprīdīša gaitās ārpus dzimtenes. Šī grāmata ir veltījums un stāsts katram no mums.

„Sakritības ar reāliem cilvēkiem un notikumiem, ja tādas parādās, ir vienīgi tāpēc, ka dažkārt fantāzijā spēj iezagties patiesi atgadījumi, kaut arī tikai daļēji. Draugi un paziņas lai sevi romānā nemeklē, jūsu tur nav.
Un vēl: anglicismi un rusicismi tekstā atstāti apzināti un īpaši neizvēloties kā emigrējušo latviešu celtnieku valodas īpatnība. Kas ko nerubī, var ieskatīties mūsu slenga vārdnīcā grāmatas beigās,” raksta romāna autors.

Tags: darba meklējumi ārzemēs, emigranti, ironija, Londona, romāns, viesstrādnieki