Ivetai Ratinīkai ir 33 gadi. Studējusi literatūru Rēzeknes augstskolā un doktorantūrā Latvijas Universitātē. Dzejas publilkācijas un raksti par dzeju kopš 1998. gada atrodami „Kultūras Forumā”, laikrakstos „Diena” un „Neatkarīgā Rīta Avīze”, „Satori” un citur. Patlaban skolasbērniem Āgenskalna Valsts ģimnāzijā palīdz saprast literatūru un pasauli ap to.

„Izteikti bipolāra pasaule, un savienojuma vietu asās šķautnes un melnās aizas, piepešās gaismas un tumsas, mīlas un vientulības sadursmes Artis šad un tad cenšas mīkstināt ar jauneklīgu ironiju, labi apzinoties, ka šis izteiksmes veids nebūt nav mierinošs, visu atrisinošs vidusceļš; pasaule ir kaut kādā nezināmā – ne sievišķā, ne vīrišķā – kārtā ļoti nopietna, it kā tai būtu seja, kuru gribas, bet neizdodas saskatīt. Jo sejas nav. jūtu kā manī bez apstājas šūpojas dzisusi lustra,” par krājumu saka dzejnieks Edvīns Raups.

Grāmatas redaktors ir Māris Salējs, vāka noformējumā – Daigas Krūzes zīmējums.

Artis Ostups dzimis 1988. gadā, pašlaik dzīvo Siguldā un studē filozofiju Latvijas Universitātē. Dzeja un raksti par literatūru publicēti galvenokārt „Karogā”, „Kultūras Forumā” un portālā „¼ Satori”. Daži dzejoļi skan Jaunā Rīgas teātra izrādē „Latviešu mīlestība”. „Biedrs Sniegs” ir autora pirmā grāmata.

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. Līdz šim publicējis ap 30 oriģinālgrāmatu, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota visā pasaulē.

“Mēs, dzejnieki, vai, citādi sakot, tas “neskaitāmais mazākums”, kas esam nākuši zemes virsū uzturēt spēkā šīs pasaules asinsriti, apzināmies to, ka īsts dzejnieks ir tas, kurš, nedzīvodams no dzejas vien, nekad nepārstāj pēc tās tiekties. Laimīgs ir tas, kuru dzejošana padara nevis bagātu, bet brīvu. Un gudrs savukārt ir tas, kurš tic, ka īstenībā viņa paša ir daudz vairāk, nekā viņam un apkārtējiem šķiet, un kurš vienmēr strādā arī tā lielākā sevī labad.” (Leons Briedis)

P. Brūveris rakstījis arī dzeju bērniem, kā arī libretus un dziesmu tekstus teātra izrādēm. Regulāri publicējis atdzejojumus un tulkojumus no leišu un tjurku grupas valodām. P. Brūvera dzeja drukāta leišu, krievu, zviedru, angļu, turku u.c. Eiropas tautu valodās.

Klāvs Elsbergs, dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs, nedaudz darbojies arī prozas un kritikas žanrā. Publicējies kopš 1978. gada. Viņa dzīves laikā iznākuši dzejas krājumi “Pagaidīsim ausaino” (1981) un “Bēdas uz nebēdu” (1986), trešais – “Velci, tēti” (1989) – iznāca pēc autora nāves. Tulkojis no franču, angļu un krievu valodas. 1987. gadā nodibināta Klāva Elsberga prēmija par gada labāko debiju literatūrā.

23. septembrī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvos izrāde ar Klāva Elsberga dzeju un vēstulēm „Klāvs”. Tās veidotājs režisors Varis Piņķis saka: „Mani galvenokārt saista Klāva dzejas un reizē arī viņa dzīves intensitāte.”

Savukārt dzejniece Inese Zandere raksta: „Klāvs bija svarīgs daudziem (..). Klāva nāve reizēm atgādina saplīsušas brilles, ko nevar noņemt. Ja tomēr izdodas, tad redz stipru un dzīvu cilvēku. Nopietnu, siltu un laimīgu kā siena kaudze vasaras naktī.”