Leons Briedis
Viļņi tuksnesī
“Viļņi tuksnesī” ir Leona Brieža 60. dzimšanas dienai veltīta dzejoļu izlase autora sakārtojumā. Jaunā kompozīcijā, bez datējuma un piesaistes konkrētiem krājumiem, Leona Brieža dzejoļi, tapuši no 60. gadu beigām līdz šodienai, ļauj ieraudzīt dzejnieku vēl neredzētā veidolā.
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. Līdz šim publicējis ap 30 oriģinālgrāmatu, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota visā pasaulē.
“Mēs, dzejnieki, vai, citādi sakot, tas “neskaitāmais mazākums”, kas esam nākuši zemes virsū uzturēt spēkā šīs pasaules asinsriti, apzināmies to, ka īsts dzejnieks ir tas, kurš, nedzīvodams no dzejas vien, nekad nepārstāj pēc tās tiekties. Laimīgs ir tas, kuru dzejošana padara nevis bagātu, bet brīvu. Un gudrs savukārt ir tas, kurš tic, ka īstenībā viņa paša ir daudz vairāk, nekā viņam un apkārtējiem šķiet, un kurš vienmēr strādā arī tā lielākā sevī labad.” (Leons Briedis)
Pēters Brūveris
Divpadsmit metieni. Dzejas, atdzejas un…
Pētera Brūvera krājums “Divpasmit metieni” ir latviešu poēzijas vēsturē īpatas ieceres – simfōdzejas tetraloģijas “Valodas ainava” – trešā grāmata, kurai pievienots Aigara Voitišķa un Pētera Brūvera CD “Stikla laivas”.
P. Brūveris rakstījis arī dzeju bērniem, kā arī libretus un dziesmu tekstus teātra izrādēm. Regulāri publicējis atdzejojumus un tulkojumus no leišu un tjurku grupas valodām. P. Brūvera dzeja drukāta leišu, krievu, zviedru, angļu, turku u.c. Eiropas tautu valodās.
Klāvs Elsbergs
Dzeja
Sērijā „Mansarda kolekcija” izdota dzejnieka Klāva Elsberga (1959-1987) „Dzeja”, kas nāk klajā dzejnieka 50. dzimšanas dienas gadā. Grāmatā iekļauti vairāki pirmpublicējumi.
Klāvs Elsbergs, dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs, nedaudz darbojies arī prozas un kritikas žanrā. Publicējies kopš 1978. gada. Viņa dzīves laikā iznākuši dzejas krājumi “Pagaidīsim ausaino” (1981) un “Bēdas uz nebēdu” (1986), trešais – “Velci, tēti” (1989) – iznāca pēc autora nāves. Tulkojis no franču, angļu un krievu valodas. 1987. gadā nodibināta Klāva Elsberga prēmija par gada labāko debiju literatūrā.
23. septembrī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvos izrāde ar Klāva Elsberga dzeju un vēstulēm „Klāvs”. Tās veidotājs režisors Varis Piņķis saka: „Mani galvenokārt saista Klāva dzejas un reizē arī viņa dzīves intensitāte.”
Savukārt dzejniece Inese Zandere raksta: „Klāvs bija svarīgs daudziem (..). Klāva nāve reizēm atgādina saplīsušas brilles, ko nevar noņemt. Ja tomēr izdodas, tad redz stipru un dzīvu cilvēku. Nopietnu, siltu un laimīgu kā siena kaudze vasaras naktī.”
Kārlis Vērdiņš
Ledlauži
Kārļa Vērdiņa debijas dzejoļu krājuma „Ledlauži” atkārtotais izdevums, kas pirmo reizi iznāca 2001. gadā, ir viens no laikraksta „Diena” gada balvas kultūrā laurātiem (2001). Dzejniece Inese Zandere par šo krājumu raksta: „Dzejoļu precizitāte, ietilpība un temperaments Vērdiņu uzreiz uzmet latviešu dzejas viļņa virsotnē, turklāt nevis kā talantīgu vai šokējošu jaunu cilvēku, bet tieši kā dzejnieku.” Grāmata iznākusi sērijā “Mansarda kolekcija”.
Pārdošanā arī
Apostrofa klausāmgrāmatas
Lietusdārza grāmatasApmaksā internetā
Stroika ar skatu uz Londonu
Joga govīm
Kino Raksti Nr. 2 (21) 2009