Iveta Ratinīka
Rūgts
Grāmatas redaktors Kārlis Vērdiņš par Ivetas Ratinīkas dzeju raksta: „No līksma tosta līdz vilšanās mielēm – tāda ir emociju amplitūda, kuru Ivetas Ratinīkas dzejas varone izdzīvo debijas krājumā „Rūgts”. Būdama rūdīta dzejas pazinēja, pati Iveta dzejai atdod tikai visdārgāko – šie dzejoļi ir personisko kāpumu un kritumu nospiedumi, kas saglabājušies pilsētas mūžam nemierīgajā un mainīgajā ainavā.”
Ivetai Ratinīkai ir 33 gadi. Studējusi literatūru Rēzeknes augstskolā un doktorantūrā Latvijas Universitātē. Dzejas publilkācijas un raksti par dzeju kopš 1998. gada atrodami „Kultūras Forumā”, laikrakstos „Diena” un „Neatkarīgā Rīta Avīze”, „Satori” un citur. Patlaban skolasbērniem Āgenskalna Valsts ģimnāzijā palīdz saprast literatūru un pasauli ap to.
Artis Ostups
Biedrs Sniegs
„Ostupa dzejā pasaule vai pat pasaules notiek kustībā kā verdoša ūdens molekulas, bet pats galvenais – Arta talants nezaudē kontroli pār savu darbalauku, neļaudams mainīgajām realitātēm izplūst poētiskā haosā. Lasītāja acu priekšā izaug viens no spožākajiem dzejniekiem visjaunākajā latviešu literatūrā,” jauno grāmatu raksturo dzejnieks Arvis Viguls.
„Izteikti bipolāra pasaule, un savienojuma vietu asās šķautnes un melnās aizas, piepešās gaismas un tumsas, mīlas un vientulības sadursmes Artis šad un tad cenšas mīkstināt ar jauneklīgu ironiju, labi apzinoties, ka šis izteiksmes veids nebūt nav mierinošs, visu atrisinošs vidusceļš; pasaule ir kaut kādā nezināmā – ne sievišķā, ne vīrišķā – kārtā ļoti nopietna, it kā tai būtu seja, kuru gribas, bet neizdodas saskatīt. Jo sejas nav. jūtu kā manī bez apstājas šūpojas dzisusi lustra,” par krājumu saka dzejnieks Edvīns Raups.
Grāmatas redaktors ir Māris Salējs, vāka noformējumā – Daigas Krūzes zīmējums.
Artis Ostups dzimis 1988. gadā, pašlaik dzīvo Siguldā un studē filozofiju Latvijas Universitātē. Dzeja un raksti par literatūru publicēti galvenokārt „Karogā”, „Kultūras Forumā” un portālā „¼ Satori”. Daži dzejoļi skan Jaunā Rīgas teātra izrādē „Latviešu mīlestība”. „Biedrs Sniegs” ir autora pirmā grāmata.
Anna Auziņa
Es izskatījos laimīga
Anna Auziņa dzimusi 1975. gadā Rīgā. Līdz šim iznākuši divi dzejas krājumi – „Atšķirtie dārzi” (1995) un „Slēpotāji bučojas sniegā” (2001).
Krājuma „Es izskatījos laimīga” redaktors ir Kārlis Vērdiņš, māksliniece Laura Feldberga.
Grāmata sarakstīta ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas atbalstu, izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.
Krišjānis Zeļģis
visas tās lietas
Krišjānis Zeļģis dzimis 1985. gadā Talsos. Bijis bibliotekārs Kultūras akadēmijā un gaismotājs Nacionālajā teātrī, vācis vīnogas Francijā, klājis stadionu Meksikā, strādājis par maiznieku un atslēdznieku Talsos. Pašreiz dzīvo Rīgā un studē ģeogrāfiju. Dzeju publicē kopš 2003. gada, “visas tās lietas” ir viņa pirmā grāmata. Krājuma redaktors ir Kārlis Vērdiņš.
Leons Briedis
Viļņi tuksnesī
“Viļņi tuksnesī” ir Leona Brieža 60. dzimšanas dienai veltīta dzejoļu izlase autora sakārtojumā. Jaunā kompozīcijā, bez datējuma un piesaistes konkrētiem krājumiem, Leona Brieža dzejoļi, tapuši no 60. gadu beigām līdz šodienai, ļauj ieraudzīt dzejnieku vēl neredzētā veidolā.
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. Līdz šim publicējis ap 30 oriģinālgrāmatu, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota visā pasaulē.
“Mēs, dzejnieki, vai, citādi sakot, tas “neskaitāmais mazākums”, kas esam nākuši zemes virsū uzturēt spēkā šīs pasaules asinsriti, apzināmies to, ka īsts dzejnieks ir tas, kurš, nedzīvodams no dzejas vien, nekad nepārstāj pēc tās tiekties. Laimīgs ir tas, kuru dzejošana padara nevis bagātu, bet brīvu. Un gudrs savukārt ir tas, kurš tic, ka īstenībā viņa paša ir daudz vairāk, nekā viņam un apkārtējiem šķiet, un kurš vienmēr strādā arī tā lielākā sevī labad.” (Leons Briedis)
Pēters Brūveris
Divpadsmit metieni. Dzejas, atdzejas un…
Pētera Brūvera krājums “Divpasmit metieni” ir latviešu poēzijas vēsturē īpatas ieceres – simfōdzejas tetraloģijas “Valodas ainava” – trešā grāmata, kurai pievienots Aigara Voitišķa un Pētera Brūvera CD “Stikla laivas”.
P. Brūveris rakstījis arī dzeju bērniem, kā arī libretus un dziesmu tekstus teātra izrādēm. Regulāri publicējis atdzejojumus un tulkojumus no leišu un tjurku grupas valodām. P. Brūvera dzeja drukāta leišu, krievu, zviedru, angļu, turku u.c. Eiropas tautu valodās.
Klāvs Elsbergs
Dzeja
Sērijā „Mansarda kolekcija” izdota dzejnieka Klāva Elsberga (1959-1987) „Dzeja”, kas nāk klajā dzejnieka 50. dzimšanas dienas gadā. Grāmatā iekļauti vairāki pirmpublicējumi.
Klāvs Elsbergs, dzejnieks, atdzejotājs un tulkotājs, nedaudz darbojies arī prozas un kritikas žanrā. Publicējies kopš 1978. gada. Viņa dzīves laikā iznākuši dzejas krājumi “Pagaidīsim ausaino” (1981) un “Bēdas uz nebēdu” (1986), trešais – “Velci, tēti” (1989) – iznāca pēc autora nāves. Tulkojis no franču, angļu un krievu valodas. 1987. gadā nodibināta Klāva Elsberga prēmija par gada labāko debiju literatūrā.
23. septembrī Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvos izrāde ar Klāva Elsberga dzeju un vēstulēm „Klāvs”. Tās veidotājs režisors Varis Piņķis saka: „Mani galvenokārt saista Klāva dzejas un reizē arī viņa dzīves intensitāte.”
Savukārt dzejniece Inese Zandere raksta: „Klāvs bija svarīgs daudziem (..). Klāva nāve reizēm atgādina saplīsušas brilles, ko nevar noņemt. Ja tomēr izdodas, tad redz stipru un dzīvu cilvēku. Nopietnu, siltu un laimīgu kā siena kaudze vasaras naktī.”
Kārlis Vērdiņš
Ledlauži
Kārļa Vērdiņa debijas dzejoļu krājuma „Ledlauži” atkārtotais izdevums, kas pirmo reizi iznāca 2001. gadā, ir viens no laikraksta „Diena” gada balvas kultūrā laurātiem (2001). Dzejniece Inese Zandere par šo krājumu raksta: „Dzejoļu precizitāte, ietilpība un temperaments Vērdiņu uzreiz uzmet latviešu dzejas viļņa virsotnē, turklāt nevis kā talantīgu vai šokējošu jaunu cilvēku, bet tieši kā dzejnieku.” Grāmata iznākusi sērijā “Mansarda kolekcija”.
Kārlis Vērdiņš, Māris Salējs, Marts Pujāts, Pēteris Draguns
Par mums/Za nas
Krājumā iekļauti dzejnieku Kārļa Vērdiņa, Māra Salēja, Marta Pujāta un Pētera Draguna dzejoļi. Tie publicēti arī krievu valodā Aleksandra Zapoļa atdzejojumā.
Apostrofa klausāmgrāmatas
Lietusdārza grāmatasApmaksā internetā
Abonē KINO RAKSTUS
Populārākās šonedēļ
(Divas) puses: Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatāsUlda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā
Led Zeppelin. Mūzika, cilvēki un simboli. Roka faili 3Klāss Vāvere
Tumsas krītsJuris Helds
Pamodināt LāčplēsiVilis Lācītis
Meitene, Kas Nogrieza Man MatusKristīne Želve