Ruta Štelmahere

Klēpis

“Rutas Štelmaheres dzeja ir sirds siltuma un kādas mūžīgas gaismas caurstrāvota. Tas nebūt nenozīmē, ka tā ir sentimentāla, pamācoša vai pliekana. Nē. Pirmām kārtām tā ir patiesa vārda māksla – suģestējoša un dziļa.” (Jānis Rokpelnis)
Dzejniece un gleznotāja Ruta Štelmahere dzimusi 1965. gadā Jelgavā. Kopš 1988. gada dzīvo Jēkabpilī. 2001. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru Vizuālās mākslas apakšnozarē, A. Naumova un K. Zariņa gleznošanas meistardarbnīcu. Aktīvi piedalās izstādēs. Dzejoļu publikācijas ar pārtraukumiem kopš 1983. gada. Līdz šim izdota dzejoļu grāmata „Ieskaties sēklai acīs” (1998).

Tags: dzeja, latviešu dzeja

Juris Helds

Tumsas krīts

„Tumsas krīts” ir Jura Helda jaunākais dzejoļu krājums.

Juris Helds (1942), dzejnieks, dramaturgs un aktieris, publicējis dzejoļu krājumus „Naktsputna testaments” (1977), „Sirmās atslēgas” (1980), „Atmiņas lauskas” (1987), „Absinta laiks” (1994), „Uz aizmūžiem” (2000), „Lombards” (2003) un „Septiņi putni pār ceturtdienu” (2007), kā arī vairāk nekā desmit lugu.

Tags: dzeja, latviešu dzeja

Juris Kronbergs

Ik diena

Ik diena” ir Jura Kronberga (1946) dzejas triloģijas „Nebūtības izplatījumā” noslēdzošā daļa, krājumu „Vilks Vienacis” (1996/2008) un „Notikumu apvārsnis” (2002) sava veida antitēze.

„Kronberga poētika te ir neierasti askētiska, allaž virtuozi izmantoto dzejas līdzekļu arsenālu viņš liek lietā taupīgi, it kā pārbaudīdams un izaicinādams pats sevi un vienlaikus nebaidīdamies atklāties lasītājam bez joka plēsēja un asprāša maskas. „Ir tapis jauns dzejoļu krājums, kurā pazīstams, visās paaudzēs populārs dzejnieks mums parādās jaunā, negaidītā gaismā,” grāmatu raksturo redaktore Ieva Lešinska.

Tags: dzeja, latviešu dzeja, trimdas dzeja

Liāna Langa ar Zane Šmite, Ilze Grunte, Gints Pabērzs, Andris Grunte

Skatiens/Glances

Etnodžeza un dzejas diskā SKATIENS tautas dziesmas dzied pazīstamā dziedātāja Zane Šmite, muzicē Ilze Grunte, Gints Pabērzs un Andris Grunte, savukārt savu dzejas ciklu SKATIENS ierunājusi Liāna Langa.

SKATIENS ir laikmetīgās dzejas un mūzikas projekts, kurā vienā veselumā, skanot etnodžeza improvizācijām, saaužas latvju dainas un Liānas Langas laikmetīgā dzeja. Mūzikas apskatnieks Klāss Vāvere par to saka: “SKATIENS ir kosmisks, tautisks, globāls, pagānisks, rudenīgs, distancēts un iesaistīts… eksistenciāla šodienas dalībnieces meditācija skaudrā dzejas valodā un latviešu tautasdziesmas ar mūžības pamatīguma vieglumu un džeziski rotaļīgu nopietnību.”

„Ieraksta lielāko daļu veido teicējas Domicellas Ļīpeņas (1901 Izvalta – 1992 Preiļu raj. Raunieši) teiktās melodijas. Šodien tās skan citādāk. Citādāk šajā laiku, ritmu un esību satiksmē ar šodienas rakstīto, runāto, dziedāto vārdu, šodienas steidzīgo cilvēku. Tomēr dziļi un patiesi,” stāsta dziedātāja Zane Šmite.

„Dzejoļu cikls SKATIENS ir Liānas Langas ceturtā krājuma VILKOGAS smaguma centrs, tā kulminācija. Tajā Langai raksturīgajā intensīvajā stilā pat vienas rindas robežās savienojas tēli no visdažādākajām realitātes un pārrealitātes teritorijām,” norāda jaunākās paaudzes dzejnieks Arvis Viguls.

Diska bukletā Klāsa Vāveres, Zanes Šmites un Arvja Vigula esejas ir lasāmas latviešu un angļu valodā, savukārt cikls SKATIENS pieejams angļu valodā Margitas Gailītis atdzejojumā.

Tags: dzeja, etnodžezs, latviešu dzeja

Linards Tauns

Dzeja

Šajā grāmatā pirmoreiz apkopota visa Linarda Tauna (1922-1963) dzeja – gan krājumi „Mūžīgais mākonis” (1958) un „Laulības ar pilsētu” (1964), gan agrīnā Vācijas nometņu laika dzeja, kas apkopota ciklā „Aurēlijas grāmata”, gan ārpus krājumiem palikušie, plašākam lasītāju lokam līdz šim nezināmie dzejoļi.

Lasītāju gaida satikšanās (vai atkalredzēšanās) ar vienu no spožākajiem latviešu modernajiem dzejniekiem, „Elles ķēķa” grupējuma dvēseli Linardu Taunu. Lai arī viņš sarakstījis visai maz, Tauna dzejoļi vēl joprojām ir spilgts latviešu modernisma dzejas paraugs; piecdesmitajos un sešdesmitajos gados tā viskrāšņāko izpausmi piedzīvoja ASV – tur jaunajiem dzejniekiem nevajadzēja laipot t.s. socreālisma dogmu priekšā kā kolēģiem Padomju Latvijā. Dažādu kultūru un estētisko strāvojumu līdzāspastāvēšana Ņujorkā vedināja dažādot arī latviešu dzejas izteiksmes līdzekļu arsenālu, sāpes un ilgas pēc zaudētās dzimtenes sakausējot ar dinamiskas, daudzveidīgas lielpilsētas ainām. Modernās mākslas un literatūras ietekme lika apjaust: laiks un telpa ir relatīvi jēdzieni, un dzeja kļuva par veidu, kā saliedēt un sadziedēt varmācīgi pārlauztās dzīves, mīlēt un svinēt savu esamību.

Tags: dzeja, Elles ķēķis, latviešu dzeja, modernisms, trimdas dzeja

Broņislava Martuževa

Deg uguntiņa

Šajā krājumā nekas nav tāpat vien – tā teikt, sadzejots. Jo dienai skaistākā vērtība ir tad, kad tā nāk ar dzeju. Ir atziņas un vārdi, kurus savai tautai var pateikt tikai viņa, Broņislava Martuževa. Izjustus, izsāpētus, iznēsātus. Pateiktam vārdam ir cerība kā sēklai uzdīgt, un vienalga – pavasarī vai rudenī. Rudenī uzdīgst ziemcietīgākie. Tur ir arī prieka vārdi. Viņa zina prieka garšas vērtību, viņas smiekli ir aizrautīgi un jauneklīgi, reizēm pavisam šķelmīgi. Šajā dzejā ir rimti un viedi vārdi, smeldzīgi un intīmi, te ir dvēseles krēsla un jauneklīgs dzīvesprieks. Lasītājs katram dzejolim pieliks klāt savu izjūtu un savu patiesību. Tāds ir dzejas ceļš – no sirds uz sirdi. (Anna Egliena)

Tags: dzeja, latviešu dzeja

Voldemārs Avens

Avena dzejoļi

Grāmatā “Avena dzejoļi” ievietoti agrāk izdotie krājumi “Caurumi” (1968), “Avis” (1989), “Piezvanīšu parīt” (2002), kā arī trīsdesmit nepublicēti vai periodikā publicēti dzejoļi, kas atrodami nodaļā “Dalīti uz divi”. Laikabiedru recenzijas un apceres lasāmas nodaļā “Ko citi saka par Avena dzeju”.

Voldemāra Avena dzeja ir witness poetry — viņš raksta savu
dzīvi, viņš ir sava laikmeta liecinieks. Viņš neuzbāžas ar gudrībām
vai intelektuālām abstrakcijām, viņš rotaļājas ar valodu,
lai nebūtu pārāk smagi liecināt, bet necenšas neko lieki izdaiļot.
Jo daile ir viņa glābiņš, bet mums viņa dzeja — atvērtas
durvis, pa kurām ieejam un vērojam viņa dzejas telpu — no
Ziemeļvidzemes līdz Ņujorkai un atpakaļ, bet atpakaļ pavisam
citā laikmetā, kad liekas, ka “dzīvojam uz burbuļa / un
ne uz zemes lodes” (Juris Kronbergs).

Tags: Avis, Caurumi, latviešu dzeja, Piezvanīšu parīt, trimdas latviešu dzeja

Amanda Aizpuriete

ledusskapja šūpuļdziesma

Dzejas un prozas krājums “ledusskapja šūpuļdziesma” iznācis dzejnieces jubilejas laikā. Līdz šim Amanda Aizpuriete publicējusi septiņus dzejas krājumus („Nāks dārzā māte” (1980), „Kāpu iela” (1986), „Nākamais autobuss” (1990), „Pēdējā vasara” (1995), „Sārtu baložu bars” (1999), „Bābeles nomalē” (1999), „Vēstuļu vējš” (2004)), vairākas dzejas izlases, romānu „Nakts peldētāja” (2000), atdzejojusi Annas Ahmatovas, Marinas Cvetajevas, Josifa Brodska, Uves Kolbes, Georga Trākla un citu autoru dzeju, tulkojusi Franča Kafkas, Džeka Keruaka, Kena Kīzija, Džona Apdaika, Frensisa Skota Ficdžeralda, Virdžīnijas Vulfas un citu rakstnieku prozu.

Amanda Aizpuriete saņēmusi Bavārijas Mākslas akadēmijas Dzejas balvu un H. Bīnekes prēmiju (1999), Dzejas dienu balvu Latvijā (2000), Literatūras gada balvu par labāko atdzejojumu (2003).

Amandas Aizpurietes darbi daudz tulkoti, viņas grāmatas iznākušas lietuviešu, vācu, krievu, zviedru un somu valodā, darbi iekļauti antoloģijās un kopkrājumos Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Islandē, Vācijā, Bulgārijā, Turcijā un Kanādā.

Tags: latviešu dzeja, mūsdienu dzeja, proza

Artis Ostups

Biedrs Sniegs

„Ostupa dzejā pasaule vai pat pasaules notiek kustībā kā verdoša ūdens molekulas, bet pats galvenais – Arta talants nezaudē kontroli pār savu darbalauku, neļaudams mainīgajām realitātēm izplūst poētiskā haosā. Lasītāja acu priekšā izaug viens no spožākajiem dzejniekiem visjaunākajā latviešu literatūrā,” jauno grāmatu raksturo dzejnieks Arvis Viguls.

„Izteikti bipolāra pasaule, un savienojuma vietu asās šķautnes un melnās aizas, piepešās gaismas un tumsas, mīlas un vientulības sadursmes Artis šad un tad cenšas mīkstināt ar jauneklīgu ironiju, labi apzinoties, ka šis izteiksmes veids nebūt nav mierinošs, visu atrisinošs vidusceļš; pasaule ir kaut kādā nezināmā – ne sievišķā, ne vīrišķā – kārtā ļoti nopietna, it kā tai būtu seja, kuru gribas, bet neizdodas saskatīt. Jo sejas nav. jūtu kā manī bez apstājas šūpojas dzisusi lustra,” par krājumu saka dzejnieks Edvīns Raups.

Grāmatas redaktors ir Māris Salējs, vāka noformējumā – Daigas Krūzes zīmējums.

Artis Ostups dzimis 1988. gadā, pašlaik dzīvo Siguldā un studē filozofiju Latvijas Universitātē. Dzeja un raksti par literatūru publicēti galvenokārt „Karogā”, „Kultūras Forumā” un portālā „¼ Satori”. Daži dzejoļi skan Jaunā Rīgas teātra izrādē „Latviešu mīlestība”. „Biedrs Sniegs” ir autora pirmā grāmata.

Tags: debija, latviešu dzeja, latviešu mūsdienu dzeja

Anna Auziņa

Es izskatījos laimīga

Anna Auziņa dzimusi 1975. gadā Rīgā. Līdz šim iznākuši divi dzejas krājumi – „Atšķirtie dārzi” (1995) un „Slēpotāji bučojas sniegā” (2001).
Krājuma „Es izskatījos laimīga” redaktors ir Kārlis Vērdiņš, māksliniece Laura Feldberga.
Grāmata sarakstīta ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas atbalstu, izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

Tags: latviešu dzeja, latviešu mūsdienu dzeja

Velta Sniķere

Pieredze

„Krājuma nosaukums „Pieredze”, šķiet, nozīmē pirmkārt spēcīgas, aktīvas personības mūža laikā uzkrāto garīgo pieredzi, kas materializējusies ne tikai dzejoļos, bet arī pašas autores mūža virsotnes gados, kuros nav zaudēts ne nieka no prāta spožuma un asuma, kā arī saglabāta apskaužama fiziskā forma. (..) Šajā krājumā apkopoti dažādu gadu dzejoļi – gan septiņdesmito gadu veikums, kas līdz šim nebija pieejams grāmatās, gan jaunāki darbi. Viens no visjaunākajiem tekstiem šajā krājumā ir maģisks vēlējums, kas sarakstīts, gaidot 2010. gadu – buramvārdi, kuriem jāpagriež pasaules ritējums gaismas un patiesības virzienā. Kurš gan uzdrīkstēsies apgalvot, ka Veltas Sniķeres dzejolim tas nav pa spēkam?” krājuma „Pieredze” pēcvārdā raksta grāmatas redaktors, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš.

Dzejniece Velta Sniķere dzīvo Londonā un ir jogas pasniedzēja. 2004. gadā Velta Sniķere saņēmusi PBLA Kultūras fonda balvu par izlasi „Pietuvoties vārdiem”, 2007. gadā – Triju Zvaigžņu ordeni. 2009. gadā izdota neparasto atmiņu zibšņu grāmata „Savādībiņas” un klausāmgrāmata „Pietuvoties vārdiem” ar dzeju autores lasījumā.

Tags: Austrumi, latviešu dzeja, trimdas dzeja

Knuts Skujenieks. Lasa Knuts Skujenieks un Juris Strenga

Iesien baltā lakatiņā. CD

Latviešu dzejas un atdzejas meistara Knuta Skujenieka klausāmgrāmatā ir iekļauti dzejoļi no krājumiem „Iesien baltā lakatiņā”, „Sēkla sniegā”, „Lirika un balsis”, „Mūsu dzīve nokalpotā”, kā arī bilingvālā krājuma ‘Es pabiju tālos ciemos”. Šo savu dzejoļu izlasi veidojis Knuts Skujenieks. Jaunais audio izdevums būs noderīgs ne vien ikvienam dzejas lasītājam, bet arī skolu un augstskolu pedagogiem, skolēniem un studentiem.

Klausāmgrāmata iznākusi sērijā „Autora balss”. Dzejoļus ir ierunājis Knuts Skujenieks un aktieris Juris Strenga.

Šim izdevumam īpaši sarakstītajā esejā literatūrzinātniece Inta Čaklā norāda, ka „…Knutam Skujeniekam visos dzīvošanas un dzejošanas posmos svarīgs vārds ir patiesība, patiesīguma prasība. Vārds vienkāršs, bet – īpaši dzejā – tā jēga nemaz nav vienkārša, tā ietver sevī dažādus un daudzveidīgus attieksmju un saistību tīklus un arvien pastāv gan kā estētiska (stila) kategorija, gan kā ētiska prasība. Knuta Skujenieka dzejā patiesīguma mērs ik palaikam tiek izvērtēts no jauna un ir mainīgs; attiecībā pret saviem tekstiem tas ir būtisks, arvien atjaunojams un spodrināms kritērijs. Ar patiesīguma prasību saistītas gan bagātīgās ironijas un pašironijas izpausmes, gan noraidoša attieksme pret pozām un lomām, uz kurām viņš mūžā pieredzētā, godam izturētā dēļ, šķiet, gluži labi varētu pretendēt: pravietis, varonis, cietējs. Bet jau Mordovijas lēģera laikā kādā dzejolī Knuts brīdina sevi (mākslinieku) no kārdinājuma “par kapeiku ciest / par rubli kliegt”. Šo estētisko prasīgumu, stila izkoptību, poētisko precizitāti un dzejas vārdu “īstenumu” var uzlūkot par Knuta Skujenieka dzīves un mākslas dominanti.”

Tags: dzeja, klasika, latviešu dzeja

Liāna Langa. Lasa Liāna Langa

Es pēkšņi atmodos no dziļa miega. CD

Liānas Langas dzejoļu izlase „Es pēkšņi atmodos no dziļa miega” CD formātā nākusi klajā sērijā „Autora balss”. Klausāmgrāmatā autores lasījumā dzirdami dzejoļi no krājumiem „Iepūt taurītē, Skorpion!” (2001), „Antenu burtnīca” (2006) un „Vilkogas” (2010). Kopā izlasē dzirdami 34 dzejoļi.

Izdevuma bukletā publicētajā esejā dzejnieks Edvīns Raups raksturo autores daiļradi: „Liānas Langas dzejā parastā, haotiskā ikdienas vide piepeši iegūst noteiktas koordinātes, visuma aukstajā telpā ieplūst silta, spēkā mutuļojoša dzīvības dvaša, kas satver aiz matiem eksistences jēgu un velk laukā, velk šurp, glābj. Langas poētiskās pasaules tekstuālajai ritmikai piemīt milzīgs spēks, kas līdzīgi atvaram sagrābj tevi un rauj iekšā, lai tad – izskolotu, apmācītu – palaistu ganīties sulīgu metaforu pļavās, kur katrs vārds, šķiet, atkal ir atguvis pirmatnējo nozīmi un pārgalvīgi un pārliecinoši drasē pa urbanizētas vides izaicinošo pasauli.”

Tags: dzeja, latviešu dzeja, Liāna langa

Dace Sparāne

Sapnis par annu virdžīniju. Didaktika

““Sapnī par annu virdžīniju” iespējams saņemt daudz: stāstu par mīlestību, kuru izgaismo nāve; vērtīgus didaktiskus zemsvītras skaidrojumus, kas plaši atver kultūras lauka vārtus un līdzēs arī tiem, kuri mācās izprast dzejas valodu; visbeidzot – struktūrā neparastu dzejoļu un piezīmju krājumu, kurā gandarī intelekta un cilvēciskā siltuma savērpums; savukārt vēsturiskas realitātes sajūtu stiprina precīzās, noslīpētās detaļas. Kaut arī dēvēta par sapni, šī grāmata ir “šeit un tagad”,” krājumu raksturo dzejniece Liāna Langa.

Savukārt Edvīns Raups raksta: „Domājot par Annu Virdžīniju, visu laiku nepamet sajūta, ka dzeja tieši tāda jau ir, līdzīga sapnim ar mītnes vietu kaut kur starp nomodu un miegu vai gluži otrādi, starp miegu un atmodu. Katrā ziņā tā vieta ir droša, un Anna Virdžīnija, protams, ir pavisam īsta – kā izdevies vārds šajā grāmatā, un tad jau arī pasaule un cilvēks, visticamāk, abi reizē nāk un piesakās; jā, tomēr trīs reizes pie koka ir jāpiesit, ja nu tas vien māns, no kura tu bēdz ar glāstiem, sažņaugtiem saujās…”

Dace Sparāne dzimusi 1968. gadā, viņas darbi – dzeja, proza, literāri apskati – kultūras periodikā un kopkrājumos publicēti kopš 1995. gada. 2002. gadā iznāca viņas pirmais dzejas krājums “zīdpapīra vējdzirnavas” (“Atēna”).

Tags: Dace Sparāne, dzeja, latviešu dzeja

Imants Ziedonis

Vēl ko

Imanta Ziedoņa dzejoļu krājumā „Vēl ko” apkopoti agrāk nepublicēti dzejoļi un aforismi.
„Īso mirkļu dzeja” un garo mirkļu pārdomas. „Vēl ko” ir vēl viens spilgts pierādījums Meistara attaisnotajai klātbūtnei mūsu vidū un šajā pasaulē,” krājumu raksturo tā sastādītāja un redaktore Liāna Langa.
Imanta Ziedoņa un Liānas Langas sadarbība grāmatas tapšanā aizsākās 2009. gada pavasarī, Liānai Langai viesojoties pie Imanta Ziedoņa un gatavojot izdošanai viņa klausāmgrāmatu „Kukainīt, re, kā saule spīd!”.
I. Ziedonis, lai arī veselības stāvokļa dēļ vairs nevar radīt jaunus darbus, kopā ar palīgiem pārskata un pārraksta arhīvā atrodamos nepublicētos darbos. Kārtojot grāmatu „Vēl ko”, no vairāk nekā 300 dzejoļiem Liāna Langa atlasījusi aptuveni 100 tekstu, kas spilgti apliecina Imanta Ziedoņa talantu, dzejas rotaļīgumu un latvisko filozofiju.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Vāka noformējumā izmantota mākslinieces Solveigas Vasiļjevas digitālā grafika.

Tags: aforismi, dzeja, filozofija, klasika, latviešu dzeja, Ziedonis