Justīns Marcinkevičs
Lidojošās priedes
Justīns Marcikevičs (1930–2011) – izcils lietuviešu dzejnieks, dramaturgs un tulkotājs, sarakstījis dzejoļu krājumus, poēmas, vēsturiskas drāmas, esejas un prozu. Viņa darbi plaši tulkoti.
Dzejnieks Jānis Peters grāmatas ievadā raksta: „Šis Justīna Marcinkeviča dzejas krājums no jauna atgādina leišu brāļu kultūras svētīgo ietekmi gan uz mūsu domāšanu, gan emocionālo jušanu. Lasot Marcinkeviču, kaut kas bezgala mīļš un senpazīstams uzverd no kopīgiem avotiem, bet reizē – tēli un metaforas skan kā kokā grieztu, no jauna uzietu un nedzirdētu eņģeļu koris senaizmirstā baznīciņā… Daina Avotiņa Lietuvā, tās cilvēkos un dzejā ir satikusi lielu savas dzīves mīlestību un ar savu sirdi atdevusi to cilvēkiem Latvijā.”
Tomass Transtremers
Dzeja
Zviedru dzejnieks Tomass Transtremers dzimis Stokholmā 1931. gadā. Pirmais Transtremera dzejoļu krājums “17 dzejoļi” iznāca 1954. gadā. No mūsdienu skatupunkta raugoties, viņa debija bija “sensacionāla, bez precedenta” (J. Stenkvists), varbūt salīdzināma ar sprādzienam līdzīgo Čaka debiju 20. gs. 20. gadu Latvijā. Tomass Transtremers ir pasaulē visvairāk tulkotais pēckara dzejnieks. Viņa dzejoļi tulkoti vismaz 46 valodās. 1998. gadā Vesterozas pilsētas pašvaldība nolēma iedibināt Transtremera vārdā nosauktu literāru balvu, ko bija iecerēts piešķirt izcilam Baltijas jūras telpas dzejniekam. Tās pirmie laureāti bija Vizma Belševica un Knuts Skujenieks. Uz jautājumu ”Kas atšķir dzejas valodu no citas valodas?” Transtremers atbild: ”Blīvums. Dzeja, starp citu, ir blīvākais informācijas veids. Maņas, atmiņas, intuīcija, viedokļi – viss tur ir.” (No Jura Kronberga priekšvārda)
Šī grāmata apkopo visu Tomasa Transtremera dzeju jaunā atdzejojumā.
Kārlis Skalbe. Lasa Ninuce Leimane un Rūdolfs Plēpis
Ziemas pasakas. mp3
Klausāmgrāmatu sērijā „Literatūras kanons” mp3 formātā izdotas latviešu literārās pasakas žanra radītāja, klasiķa Kārļa Skalbes „Ziemas pasakas”. Tās ierunājuši aktieri Ninuce Leimane un Rūdolfs Plēpis. Ierakstā dzirdamas desmit pasakas: „Kaķīša dzirnavas”, „Jūras vārava”, „Mūžīgais students un viņa pasaka”, „Pelnrušķīte”, „Pasaka par vērdiņu”, „Milzis”, „Bendes meitiņa”, „Ķēniņa dēla trīs dārgumi”,„Meža balodītis”, „Dvēseļu mežs”.
„Skalbe viens no pirmajiem latviešu rakstniecībā tiecās apvienot latviešu kultūrā un pasaules izjūtā balstītu tradīciju un Eiropas modernismu, radot pasakas žanru, kurā savdabīgi atklājas simbolismam raksturīgā noslēpumainā pasaule. Tajā saplūst fantastiskais un pazīstamais, dzīve un sapnis. Skalbes pasakām nav latviešu pasaku tradīcijai noteikto robežu, tajās viss pastāv un darbojas vienlaikus – atpazīstama ainava, pasakas sižets, stāstītāja dabas vērojums un mūžības apjauta. Pasaku pasaule piepildās ar lietām un norisēm, un katrai no tām ir sava vieta, nozīme un dzīvība,” uzskata literatūrzinātnieks Raimonds Briedis.
„Mūsuprāt, Kārļa Skalbes „Ziemas pasakas”, kuras ir iekļautas Latvijas Kultūras kanonā, iznākušas savlaicīgi, tieši pirms ziemas saulgriežiem. Tas ir laiks, kad katrā ir iekšēja nepieciešamība garīgi attīrīties, sagatavoties nākamajam gadam. Kārļa Skalbes pasaku klausīšanās draugu un ģimenes lokā vai vienatnē to veicinās,” domā izdevniecības „Apostrofs” pārstāve Liāna Langa.
Knuts Skujenieks. Lasa Knuts Skujenieks un Juris Strenga
Iesien baltā lakatiņā. CD
Latviešu dzejas un atdzejas meistara Knuta Skujenieka klausāmgrāmatā ir iekļauti dzejoļi no krājumiem „Iesien baltā lakatiņā”, „Sēkla sniegā”, „Lirika un balsis”, „Mūsu dzīve nokalpotā”, kā arī bilingvālā krājuma ‘Es pabiju tālos ciemos”. Šo savu dzejoļu izlasi veidojis Knuts Skujenieks. Jaunais audio izdevums būs noderīgs ne vien ikvienam dzejas lasītājam, bet arī skolu un augstskolu pedagogiem, skolēniem un studentiem.
Klausāmgrāmata iznākusi sērijā „Autora balss”. Dzejoļus ir ierunājis Knuts Skujenieks un aktieris Juris Strenga.
Šim izdevumam īpaši sarakstītajā esejā literatūrzinātniece Inta Čaklā norāda, ka „…Knutam Skujeniekam visos dzīvošanas un dzejošanas posmos svarīgs vārds ir patiesība, patiesīguma prasība. Vārds vienkāršs, bet – īpaši dzejā – tā jēga nemaz nav vienkārša, tā ietver sevī dažādus un daudzveidīgus attieksmju un saistību tīklus un arvien pastāv gan kā estētiska (stila) kategorija, gan kā ētiska prasība. Knuta Skujenieka dzejā patiesīguma mērs ik palaikam tiek izvērtēts no jauna un ir mainīgs; attiecībā pret saviem tekstiem tas ir būtisks, arvien atjaunojams un spodrināms kritērijs. Ar patiesīguma prasību saistītas gan bagātīgās ironijas un pašironijas izpausmes, gan noraidoša attieksme pret pozām un lomām, uz kurām viņš mūžā pieredzētā, godam izturētā dēļ, šķiet, gluži labi varētu pretendēt: pravietis, varonis, cietējs. Bet jau Mordovijas lēģera laikā kādā dzejolī Knuts brīdina sevi (mākslinieku) no kārdinājuma “par kapeiku ciest / par rubli kliegt”. Šo estētisko prasīgumu, stila izkoptību, poētisko precizitāti un dzejas vārdu “īstenumu” var uzlūkot par Knuta Skujenieka dzīves un mākslas dominanti.”
Vizma Belševica. Lasa Vizma Belševica, Dina Kuple, Elita Kļaviņa
Melns – sarkans – zelts. CD
Klausāmgrāmatā CD – Vizmas Belševicas dzejoļu izlasē „Melns – sarkans – zelts” – dzirdamas Vizmas Belševicas un aktrises Dinas Kuples balsis. Dzejoļus no krājumiem „Gadu gredzeni” un „Dzeltu laiks” ierunājusi JRT un kino aktrise Elita Kļaviņa. Ierakstā dzirdami 53 Vizmas Belševicas dzejoļi.
Vizma Belševica ir viena no visizcilākajām latviešu dzejniecēm un prozistēm, viņas darbi – dzejoļu krājumi „Dzeltu laiks” un „Gadu gredzeni” ir iekļauti Literatūras kanonā līdz ar prozas darbu „Bille”.
CD grāmatiņā lasāmas īpaši šim izdevumam sarakstītās Knuta Skujenieka, Jura Kronberga, Ingmāras Balodes un Liānas Langas esejas par Vizmas Belševicas vietu un nozīmi Latvijas kultūrā.
„Kur ir dzejnieces lielums? Viņa nevienu nemierina, nevienam neko neapsola, nerāda mākonim zelta maliņu. Vizmas dzeja ir skarba, rūgta, atklāti vai pieklusināti traģiska – kā jau dzīve. Šī dzeja ir patiesa, talantīga un dziļa. Puspatiesību, pusemociju un pusmorāles pasaulē tā dod spēku. Šo spēku rūdījuši maldu un apskaidrības ceļi, vajāšanas un aizliegumi, sāpes un izmisums. Un pāri visam – sūrais un skaistais dzejas amats, apbrīnojamā latviešu valoda, iegūta neatlaidīgā darbā un dziļā izpratnē,” savā esejā saka dzejnieces laikabiedrs Knuts Skujenieks.
Imants Ziedonis
Vēl ko
Imanta Ziedoņa dzejoļu krājumā „Vēl ko” apkopoti agrāk nepublicēti dzejoļi un aforismi.
„Īso mirkļu dzeja” un garo mirkļu pārdomas. „Vēl ko” ir vēl viens spilgts pierādījums Meistara attaisnotajai klātbūtnei mūsu vidū un šajā pasaulē,” krājumu raksturo tā sastādītāja un redaktore Liāna Langa.
Imanta Ziedoņa un Liānas Langas sadarbība grāmatas tapšanā aizsākās 2009. gada pavasarī, Liānai Langai viesojoties pie Imanta Ziedoņa un gatavojot izdošanai viņa klausāmgrāmatu „Kukainīt, re, kā saule spīd!”.
I. Ziedonis, lai arī veselības stāvokļa dēļ vairs nevar radīt jaunus darbus, kopā ar palīgiem pārskata un pārraksta arhīvā atrodamos nepublicētos darbos. Kārtojot grāmatu „Vēl ko”, no vairāk nekā 300 dzejoļiem Liāna Langa atlasījusi aptuveni 100 tekstu, kas spilgti apliecina Imanta Ziedoņa talantu, dzejas rotaļīgumu un latvisko filozofiju.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Vāka noformējumā izmantota mākslinieces Solveigas Vasiļjevas digitālā grafika.
Jānis Ezeriņš. Lasa Juris Strenga
Noveles. mp3
Latviešu anekdotiskās noveles žanra spilgtākā pārstāvja Jāņa Ezeriņa (1891-1924) septiņus darbus niansēti un intonatīvi bagātīgi ielasījis aktieris Juris Strenga. Izdevumā var noklausīties noveles „Jaunsaimnieks Čukans”, „Kaprači”, „Mērkaķis”, „Prinča mantinieks”, „Pusdienas ar mūziku”, „Zvanītājs” un „Tornis”.
„Klausāmgrāmatas domātas aktīvam un inteliģentam literatūras interesentam, kurš labprāt lasa un klausās literatūru,” uzskata izdevniecības pārstāve dzejniece Liāna Langa. „Ar lielu interesi pārlasīju Jāņa Ezeriņa noveles, lai tās atlasītu jaunajai klausāmgrāmatai. Vēlreiz pārliecinājos, cik tās, kā jau īsta klasika, ir aktuālas mūsdienās! Cilvēka daba Jāņa Ezeriņa novelēs atklājas visā tās spēkā un vājumā, un jāsecina, ka arī šodien esam tādi paši, kā savus varoņus attēlojis izcilais rakstnieks.”
„Kopš jaunības man īpaši patīk lasīt stāstus un noveles, jūsmoju par O.Henriju un Somersetu Moemu. No latviešiem – Aleksandru Čaku un Jāni Ezeriņu. Ezeriņš ir izcils ar savu latvisko kolorītu, valodu un tēliem. Ielasot šīs noveles, kaut kāda shēma nebija iespējama, bija jāpaļaujas uz intuīciju, un tas šajā darbā bija visinteresantākais. Īsts uzmanības vingrinājums!” atceroties noveļu ielasīšanas darba procesu studijā, atzīst aktieris Juris Strenga.
Apostrofa klausāmgrāmatas
Lietusdārza grāmatasApmaksā internetā
Abonē KINO RAKSTUS
Populārākās šonedēļ
(Divas) puses: Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatāsUlda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā
Led Zeppelin. Mūzika, cilvēki un simboli. Roka faili 3Klāss Vāvere
Tumsas krītsJuris Helds
Pamodināt LāčplēsiVilis Lācītis
Meitene, Kas Nogrieza Man MatusKristīne Želve