Andress Ehins dzimis 1940. gadā Tallinā, studējis Tartu Universitātē somugru valodas. Bez dzejoļiem Andress Ehins rakstījis arī ironiskus kultūrvēsturiskus romānus, lugas un filmu scenārijus, rakstus, feļetonus, daudz atdzejojis un tulkojis no krievu, somu, angļu u.c. valodām. Kopā ar sievu, dzejnieci Lī Seppelu (Ly Seppel) tulkojis arī turku dzeju un arābu „Tūkstoš un vienas nakts” pasakas. Viņa paša dzejoļi atdzejoti vairāk nekā 30 valodās. Atsevišķi krājumi iznākuši gruzīnu, angļu un īru valodā, haiku izlase – igauņu, angļu un japāņu valodā. Viņš ir arī Vispasaules Haiku asociācijas godabiedrs.

Andresa Ehina dzejā rodami mitoloģiski motīvi, austrumu tautu literatūras klātbūtne, neatņemama sastāvdaļa ir spilgti paradoksi un negaidīti salīdzinājumi, komiskas situācijas izjūta. To apliecina divu dzejoļu krājumu nosaukumi: „apziņa ir čūskas āda” (teadvus on ussinahk, 1996) un „Zemapziņa pastāvīgi ir piedzērusies” (Alateadvus on alatasa purjus, 2000).

Dzejoļu krājums “No smaga prieka” (1982) ir skaidrs un precīzs tā pārdzīvojums, dzīvojot svešu un nepieņemamu dzīvi padomju automātisko šablonu vidē. Ļoti precīzi tā laika Vīvi Luiku raksturo dzejnieks Jāns Kaplinskis: “Kā kanārijputniņš raktuvēs.”