Ruta Štelmahere
Klēpis
“Rutas Štelmaheres dzeja ir sirds siltuma un kādas mūžīgas gaismas caurstrāvota. Tas nebūt nenozīmē, ka tā ir sentimentāla, pamācoša vai pliekana. Nē. Pirmām kārtām tā ir patiesa vārda māksla – suģestējoša un dziļa.” (Jānis Rokpelnis)
Dzejniece un gleznotāja Ruta Štelmahere dzimusi 1965. gadā Jelgavā. Kopš 1988. gada dzīvo Jēkabpilī. 2001. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru Vizuālās mākslas apakšnozarē, A. Naumova un K. Zariņa gleznošanas meistardarbnīcu. Aktīvi piedalās izstādēs. Dzejoļu publikācijas ar pārtraukumiem kopš 1983. gada. Līdz šim izdota dzejoļu grāmata „Ieskaties sēklai acīs” (1998).
Juris Helds
Tumsas krīts
„Tumsas krīts” ir Jura Helda jaunākais dzejoļu krājums.
Juris Helds (1942), dzejnieks, dramaturgs un aktieris, publicējis dzejoļu krājumus „Naktsputna testaments” (1977), „Sirmās atslēgas” (1980), „Atmiņas lauskas” (1987), „Absinta laiks” (1994), „Uz aizmūžiem” (2000), „Lombards” (2003) un „Septiņi putni pār ceturtdienu” (2007), kā arī vairāk nekā desmit lugu.
Justīns Marcinkevičs
Lidojošās priedes
Justīns Marcikevičs (1930–2011) – izcils lietuviešu dzejnieks, dramaturgs un tulkotājs, sarakstījis dzejoļu krājumus, poēmas, vēsturiskas drāmas, esejas un prozu. Viņa darbi plaši tulkoti.
Dzejnieks Jānis Peters grāmatas ievadā raksta: „Šis Justīna Marcinkeviča dzejas krājums no jauna atgādina leišu brāļu kultūras svētīgo ietekmi gan uz mūsu domāšanu, gan emocionālo jušanu. Lasot Marcinkeviču, kaut kas bezgala mīļš un senpazīstams uzverd no kopīgiem avotiem, bet reizē – tēli un metaforas skan kā kokā grieztu, no jauna uzietu un nedzirdētu eņģeļu koris senaizmirstā baznīciņā… Daina Avotiņa Lietuvā, tās cilvēkos un dzejā ir satikusi lielu savas dzīves mīlestību un ar savu sirdi atdevusi to cilvēkiem Latvijā.”
Sastādītājas - Andra Konste un Ieva Balode
Sirds ir jūras vārti
Grāmatā apkopoti Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā tapušie darbi, kuru autori rakstījuši latviešu, zviedru, vācu, lietuviešu, igauņu, franču, čehu, krievu, itāļu un citās valodās.
Baiba Bičole
Citviet
Grāmata “Citviet” ir dzejnieces pirmais krājums pēc 20 gadu pārtraukuma, kurā apkopoti no 1991. līdz 2011. gadam sarakstītie dzejoļi.
Lai arī Baibas Bičoles ārpus Latvijas izdotie četri dzejoļu krājumi – „Atrita” (1966), „Ceļos” (1969), „Burot” (1976) un „Griežos” (1981) – trimdas lasītāju vidū nav paslīdējuši garām gluži bez ievērības un arī Latvijā iznākusi viņas dzejas izlase „Atgriežos” (1991), viņas dzeja Latvijā nav plaši pazīstama un pētīta.
Dziļāko un precīzāko Baibas Bičoles dzejas analīzi veikusi trimdas kritiķe Inta Ezergaile, rakstot: „Bičoles dzeja absolūti atsakās būt sentimentāla vai virspusīgi liriska. Un tā gaida no lasītāja tādu pašu bezkompromisa atvērtību un atdošanos, tādu pašu drosmi, kādu tajā ieguldījusi dzejniece. [..] Bičoles dzeja ir kustība, process, reizēm no gadalaika uz gadalaiku, reizēm no debesīm uz zemi, arī uz pazemi vai elli. Tā ir ekstrēma, tāda, kas uzdrīkstas, bieži pilna sirreālistiskiem brīžiem, ar kosmisku diapazonu, apokaliptiskiem notikumiem.”
Baiba Bičole ir viena no spilgtākajām latviešu trimdas dzejniecēm. Kopš 1950. gada dzīvo ASV, daudz publicējusies žurnālā “Jaunā Gaita”, strādājusi laikrakstā “Laiks”, kur bijusi arī atbildīgā redaktore.
Juris Kronbergs
Ik diena
Ik diena” ir Jura Kronberga (1946) dzejas triloģijas „Nebūtības izplatījumā” noslēdzošā daļa, krājumu „Vilks Vienacis” (1996/2008) un „Notikumu apvārsnis” (2002) sava veida antitēze.
„Kronberga poētika te ir neierasti askētiska, allaž virtuozi izmantoto dzejas līdzekļu arsenālu viņš liek lietā taupīgi, it kā pārbaudīdams un izaicinādams pats sevi un vienlaikus nebaidīdamies atklāties lasītājam bez joka plēsēja un asprāša maskas. „Ir tapis jauns dzejoļu krājums, kurā pazīstams, visās paaudzēs populārs dzejnieks mums parādās jaunā, negaidītā gaismā,” grāmatu raksturo redaktore Ieva Lešinska.
Liāna Langa ar Zane Šmite, Ilze Grunte, Gints Pabērzs, Andris Grunte
Skatiens/Glances
Etnodžeza un dzejas diskā SKATIENS tautas dziesmas dzied pazīstamā dziedātāja Zane Šmite, muzicē Ilze Grunte, Gints Pabērzs un Andris Grunte, savukārt savu dzejas ciklu SKATIENS ierunājusi Liāna Langa.
SKATIENS ir laikmetīgās dzejas un mūzikas projekts, kurā vienā veselumā, skanot etnodžeza improvizācijām, saaužas latvju dainas un Liānas Langas laikmetīgā dzeja. Mūzikas apskatnieks Klāss Vāvere par to saka: “SKATIENS ir kosmisks, tautisks, globāls, pagānisks, rudenīgs, distancēts un iesaistīts… eksistenciāla šodienas dalībnieces meditācija skaudrā dzejas valodā un latviešu tautasdziesmas ar mūžības pamatīguma vieglumu un džeziski rotaļīgu nopietnību.”
„Ieraksta lielāko daļu veido teicējas Domicellas Ļīpeņas (1901 Izvalta – 1992 Preiļu raj. Raunieši) teiktās melodijas. Šodien tās skan citādāk. Citādāk šajā laiku, ritmu un esību satiksmē ar šodienas rakstīto, runāto, dziedāto vārdu, šodienas steidzīgo cilvēku. Tomēr dziļi un patiesi,” stāsta dziedātāja Zane Šmite.
„Dzejoļu cikls SKATIENS ir Liānas Langas ceturtā krājuma VILKOGAS smaguma centrs, tā kulminācija. Tajā Langai raksturīgajā intensīvajā stilā pat vienas rindas robežās savienojas tēli no visdažādākajām realitātes un pārrealitātes teritorijām,” norāda jaunākās paaudzes dzejnieks Arvis Viguls.
Diska bukletā Klāsa Vāveres, Zanes Šmites un Arvja Vigula esejas ir lasāmas latviešu un angļu valodā, savukārt cikls SKATIENS pieejams angļu valodā Margitas Gailītis atdzejojumā.
Linards Tauns
Dzeja
Šajā grāmatā pirmoreiz apkopota visa Linarda Tauna (1922-1963) dzeja – gan krājumi „Mūžīgais mākonis” (1958) un „Laulības ar pilsētu” (1964), gan agrīnā Vācijas nometņu laika dzeja, kas apkopota ciklā „Aurēlijas grāmata”, gan ārpus krājumiem palikušie, plašākam lasītāju lokam līdz šim nezināmie dzejoļi.
Lasītāju gaida satikšanās (vai atkalredzēšanās) ar vienu no spožākajiem latviešu modernajiem dzejniekiem, „Elles ķēķa” grupējuma dvēseli Linardu Taunu. Lai arī viņš sarakstījis visai maz, Tauna dzejoļi vēl joprojām ir spilgts latviešu modernisma dzejas paraugs; piecdesmitajos un sešdesmitajos gados tā viskrāšņāko izpausmi piedzīvoja ASV – tur jaunajiem dzejniekiem nevajadzēja laipot t.s. socreālisma dogmu priekšā kā kolēģiem Padomju Latvijā. Dažādu kultūru un estētisko strāvojumu līdzāspastāvēšana Ņujorkā vedināja dažādot arī latviešu dzejas izteiksmes līdzekļu arsenālu, sāpes un ilgas pēc zaudētās dzimtenes sakausējot ar dinamiskas, daudzveidīgas lielpilsētas ainām. Modernās mākslas un literatūras ietekme lika apjaust: laiks un telpa ir relatīvi jēdzieni, un dzeja kļuva par veidu, kā saliedēt un sadziedēt varmācīgi pārlauztās dzīves, mīlēt un svinēt savu esamību.
Tomass Transtremers
Dzeja
Zviedru dzejnieks Tomass Transtremers dzimis Stokholmā 1931. gadā. Pirmais Transtremera dzejoļu krājums “17 dzejoļi” iznāca 1954. gadā. No mūsdienu skatupunkta raugoties, viņa debija bija “sensacionāla, bez precedenta” (J. Stenkvists), varbūt salīdzināma ar sprādzienam līdzīgo Čaka debiju 20. gs. 20. gadu Latvijā. Tomass Transtremers ir pasaulē visvairāk tulkotais pēckara dzejnieks. Viņa dzejoļi tulkoti vismaz 46 valodās. 1998. gadā Vesterozas pilsētas pašvaldība nolēma iedibināt Transtremera vārdā nosauktu literāru balvu, ko bija iecerēts piešķirt izcilam Baltijas jūras telpas dzejniekam. Tās pirmie laureāti bija Vizma Belševica un Knuts Skujenieks. Uz jautājumu ”Kas atšķir dzejas valodu no citas valodas?” Transtremers atbild: ”Blīvums. Dzeja, starp citu, ir blīvākais informācijas veids. Maņas, atmiņas, intuīcija, viedokļi – viss tur ir.” (No Jura Kronberga priekšvārda)
Šī grāmata apkopo visu Tomasa Transtremera dzeju jaunā atdzejojumā.
Broņislava Martuževa
Deg uguntiņa
Šajā krājumā nekas nav tāpat vien – tā teikt, sadzejots. Jo dienai skaistākā vērtība ir tad, kad tā nāk ar dzeju. Ir atziņas un vārdi, kurus savai tautai var pateikt tikai viņa, Broņislava Martuževa. Izjustus, izsāpētus, iznēsātus. Pateiktam vārdam ir cerība kā sēklai uzdīgt, un vienalga – pavasarī vai rudenī. Rudenī uzdīgst ziemcietīgākie. Tur ir arī prieka vārdi. Viņa zina prieka garšas vērtību, viņas smiekli ir aizrautīgi un jauneklīgi, reizēm pavisam šķelmīgi. Šajā dzejā ir rimti un viedi vārdi, smeldzīgi un intīmi, te ir dvēseles krēsla un jauneklīgs dzīvesprieks. Lasītājs katram dzejolim pieliks klāt savu izjūtu un savu patiesību. Tāds ir dzejas ceļš – no sirds uz sirdi. (Anna Egliena)
Iveta Ratinīka
Rūgts
Grāmatas redaktors Kārlis Vērdiņš par Ivetas Ratinīkas dzeju raksta: „No līksma tosta līdz vilšanās mielēm – tāda ir emociju amplitūda, kuru Ivetas Ratinīkas dzejas varone izdzīvo debijas krājumā „Rūgts”. Būdama rūdīta dzejas pazinēja, pati Iveta dzejai atdod tikai visdārgāko – šie dzejoļi ir personisko kāpumu un kritumu nospiedumi, kas saglabājušies pilsētas mūžam nemierīgajā un mainīgajā ainavā.”
Ivetai Ratinīkai ir 33 gadi. Studējusi literatūru Rēzeknes augstskolā un doktorantūrā Latvijas Universitātē. Dzejas publilkācijas un raksti par dzeju kopš 1998. gada atrodami „Kultūras Forumā”, laikrakstos „Diena” un „Neatkarīgā Rīta Avīze”, „Satori” un citur. Patlaban skolasbērniem Āgenskalna Valsts ģimnāzijā palīdz saprast literatūru un pasauli ap to.
Andress Ehins
Pakārtais ievārījums
Igauņu dzejnieka Andresa Ehina grāmatu „Pakārtais ievārījums” sastādījis un latviešu valodā atdzejojis Guntars Godiņš. Grāmatas māksliniece ir Evelīna Deičmane.
Andress Ehins dzimis 1940. gadā Tallinā, studējis Tartu Universitātē somugru valodas. Bez dzejoļiem Andress Ehins rakstījis arī ironiskus kultūrvēsturiskus romānus, lugas un filmu scenārijus, rakstus, feļetonus, daudz atdzejojis un tulkojis no krievu, somu, angļu u.c. valodām. Kopā ar sievu, dzejnieci Lī Seppelu (Ly Seppel) tulkojis arī turku dzeju un arābu „Tūkstoš un vienas nakts” pasakas. Viņa paša dzejoļi atdzejoti vairāk nekā 30 valodās. Atsevišķi krājumi iznākuši gruzīnu, angļu un īru valodā, haiku izlase – igauņu, angļu un japāņu valodā. Viņš ir arī Vispasaules Haiku asociācijas godabiedrs.
Andresa Ehina dzejā rodami mitoloģiski motīvi, austrumu tautu literatūras klātbūtne, neatņemama sastāvdaļa ir spilgti paradoksi un negaidīti salīdzinājumi, komiskas situācijas izjūta. To apliecina divu dzejoļu krājumu nosaukumi: „apziņa ir čūskas āda” (teadvus on ussinahk, 1996) un „Zemapziņa pastāvīgi ir piedzērusies” (Alateadvus on alatasa purjus, 2000).
Knuts Skujenieks. Lasa Knuts Skujenieks un Juris Strenga
Iesien baltā lakatiņā. CD
Latviešu dzejas un atdzejas meistara Knuta Skujenieka klausāmgrāmatā ir iekļauti dzejoļi no krājumiem „Iesien baltā lakatiņā”, „Sēkla sniegā”, „Lirika un balsis”, „Mūsu dzīve nokalpotā”, kā arī bilingvālā krājuma ‘Es pabiju tālos ciemos”. Šo savu dzejoļu izlasi veidojis Knuts Skujenieks. Jaunais audio izdevums būs noderīgs ne vien ikvienam dzejas lasītājam, bet arī skolu un augstskolu pedagogiem, skolēniem un studentiem.
Klausāmgrāmata iznākusi sērijā „Autora balss”. Dzejoļus ir ierunājis Knuts Skujenieks un aktieris Juris Strenga.
Šim izdevumam īpaši sarakstītajā esejā literatūrzinātniece Inta Čaklā norāda, ka „…Knutam Skujeniekam visos dzīvošanas un dzejošanas posmos svarīgs vārds ir patiesība, patiesīguma prasība. Vārds vienkāršs, bet – īpaši dzejā – tā jēga nemaz nav vienkārša, tā ietver sevī dažādus un daudzveidīgus attieksmju un saistību tīklus un arvien pastāv gan kā estētiska (stila) kategorija, gan kā ētiska prasība. Knuta Skujenieka dzejā patiesīguma mērs ik palaikam tiek izvērtēts no jauna un ir mainīgs; attiecībā pret saviem tekstiem tas ir būtisks, arvien atjaunojams un spodrināms kritērijs. Ar patiesīguma prasību saistītas gan bagātīgās ironijas un pašironijas izpausmes, gan noraidoša attieksme pret pozām un lomām, uz kurām viņš mūžā pieredzētā, godam izturētā dēļ, šķiet, gluži labi varētu pretendēt: pravietis, varonis, cietējs. Bet jau Mordovijas lēģera laikā kādā dzejolī Knuts brīdina sevi (mākslinieku) no kārdinājuma “par kapeiku ciest / par rubli kliegt”. Šo estētisko prasīgumu, stila izkoptību, poētisko precizitāti un dzejas vārdu “īstenumu” var uzlūkot par Knuta Skujenieka dzīves un mākslas dominanti.”
Krišjānis Zeļģis
visas tās lietas
Krišjānis Zeļģis dzimis 1985. gadā Talsos. Bijis bibliotekārs Kultūras akadēmijā un gaismotājs Nacionālajā teātrī, vācis vīnogas Francijā, klājis stadionu Meksikā, strādājis par maiznieku un atslēdznieku Talsos. Pašreiz dzīvo Rīgā un studē ģeogrāfiju. Dzeju publicē kopš 2003. gada, “visas tās lietas” ir viņa pirmā grāmata. Krājuma redaktors ir Kārlis Vērdiņš.
Liāna Langa. Lasa Liāna Langa
Es pēkšņi atmodos no dziļa miega. CD
Liānas Langas dzejoļu izlase „Es pēkšņi atmodos no dziļa miega” CD formātā nākusi klajā sērijā „Autora balss”. Klausāmgrāmatā autores lasījumā dzirdami dzejoļi no krājumiem „Iepūt taurītē, Skorpion!” (2001), „Antenu burtnīca” (2006) un „Vilkogas” (2010). Kopā izlasē dzirdami 34 dzejoļi.
Izdevuma bukletā publicētajā esejā dzejnieks Edvīns Raups raksturo autores daiļradi: „Liānas Langas dzejā parastā, haotiskā ikdienas vide piepeši iegūst noteiktas koordinātes, visuma aukstajā telpā ieplūst silta, spēkā mutuļojoša dzīvības dvaša, kas satver aiz matiem eksistences jēgu un velk laukā, velk šurp, glābj. Langas poētiskās pasaules tekstuālajai ritmikai piemīt milzīgs spēks, kas līdzīgi atvaram sagrābj tevi un rauj iekšā, lai tad – izskolotu, apmācītu – palaistu ganīties sulīgu metaforu pļavās, kur katrs vārds, šķiet, atkal ir atguvis pirmatnējo nozīmi un pārgalvīgi un pārliecinoši drasē pa urbanizētas vides izaicinošo pasauli.”
Vizma Belševica. Lasa Vizma Belševica, Dina Kuple, Elita Kļaviņa
Melns – sarkans – zelts. CD
Klausāmgrāmatā CD – Vizmas Belševicas dzejoļu izlasē „Melns – sarkans – zelts” – dzirdamas Vizmas Belševicas un aktrises Dinas Kuples balsis. Dzejoļus no krājumiem „Gadu gredzeni” un „Dzeltu laiks” ierunājusi JRT un kino aktrise Elita Kļaviņa. Ierakstā dzirdami 53 Vizmas Belševicas dzejoļi.
Vizma Belševica ir viena no visizcilākajām latviešu dzejniecēm un prozistēm, viņas darbi – dzejoļu krājumi „Dzeltu laiks” un „Gadu gredzeni” ir iekļauti Literatūras kanonā līdz ar prozas darbu „Bille”.
CD grāmatiņā lasāmas īpaši šim izdevumam sarakstītās Knuta Skujenieka, Jura Kronberga, Ingmāras Balodes un Liānas Langas esejas par Vizmas Belševicas vietu un nozīmi Latvijas kultūrā.
„Kur ir dzejnieces lielums? Viņa nevienu nemierina, nevienam neko neapsola, nerāda mākonim zelta maliņu. Vizmas dzeja ir skarba, rūgta, atklāti vai pieklusināti traģiska – kā jau dzīve. Šī dzeja ir patiesa, talantīga un dziļa. Puspatiesību, pusemociju un pusmorāles pasaulē tā dod spēku. Šo spēku rūdījuši maldu un apskaidrības ceļi, vajāšanas un aizliegumi, sāpes un izmisums. Un pāri visam – sūrais un skaistais dzejas amats, apbrīnojamā latviešu valoda, iegūta neatlaidīgā darbā un dziļā izpratnē,” savā esejā saka dzejnieces laikabiedrs Knuts Skujenieks.
Dace Sparāne
Sapnis par annu virdžīniju. Didaktika
““Sapnī par annu virdžīniju” iespējams saņemt daudz: stāstu par mīlestību, kuru izgaismo nāve; vērtīgus didaktiskus zemsvītras skaidrojumus, kas plaši atver kultūras lauka vārtus un līdzēs arī tiem, kuri mācās izprast dzejas valodu; visbeidzot – struktūrā neparastu dzejoļu un piezīmju krājumu, kurā gandarī intelekta un cilvēciskā siltuma savērpums; savukārt vēsturiskas realitātes sajūtu stiprina precīzās, noslīpētās detaļas. Kaut arī dēvēta par sapni, šī grāmata ir “šeit un tagad”,” krājumu raksturo dzejniece Liāna Langa.
Savukārt Edvīns Raups raksta: „Domājot par Annu Virdžīniju, visu laiku nepamet sajūta, ka dzeja tieši tāda jau ir, līdzīga sapnim ar mītnes vietu kaut kur starp nomodu un miegu vai gluži otrādi, starp miegu un atmodu. Katrā ziņā tā vieta ir droša, un Anna Virdžīnija, protams, ir pavisam īsta – kā izdevies vārds šajā grāmatā, un tad jau arī pasaule un cilvēks, visticamāk, abi reizē nāk un piesakās; jā, tomēr trīs reizes pie koka ir jāpiesit, ja nu tas vien māns, no kura tu bēdz ar glāstiem, sažņaugtiem saujās…”
Dace Sparāne dzimusi 1968. gadā, viņas darbi – dzeja, proza, literāri apskati – kultūras periodikā un kopkrājumos publicēti kopš 1995. gada. 2002. gadā iznāca viņas pirmais dzejas krājums “zīdpapīra vējdzirnavas” (“Atēna”).
Imants Ziedonis
Vēl ko
Imanta Ziedoņa dzejoļu krājumā „Vēl ko” apkopoti agrāk nepublicēti dzejoļi un aforismi.
„Īso mirkļu dzeja” un garo mirkļu pārdomas. „Vēl ko” ir vēl viens spilgts pierādījums Meistara attaisnotajai klātbūtnei mūsu vidū un šajā pasaulē,” krājumu raksturo tā sastādītāja un redaktore Liāna Langa.
Imanta Ziedoņa un Liānas Langas sadarbība grāmatas tapšanā aizsākās 2009. gada pavasarī, Liānai Langai viesojoties pie Imanta Ziedoņa un gatavojot izdošanai viņa klausāmgrāmatu „Kukainīt, re, kā saule spīd!”.
I. Ziedonis, lai arī veselības stāvokļa dēļ vairs nevar radīt jaunus darbus, kopā ar palīgiem pārskata un pārraksta arhīvā atrodamos nepublicētos darbos. Kārtojot grāmatu „Vēl ko”, no vairāk nekā 300 dzejoļiem Liāna Langa atlasījusi aptuveni 100 tekstu, kas spilgti apliecina Imanta Ziedoņa talantu, dzejas rotaļīgumu un latvisko filozofiju.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Vāka noformējumā izmantota mākslinieces Solveigas Vasiļjevas digitālā grafika.
Velta Sniķere
Pietuvoties vārdiem. CD
Sev raksturīgā meditatīvā intonācijā dzejniece ierunājusi 46 dzejoļus no grāmatas ar tādu pašu nosaukumu. Apgādā „Valters un Rapa” Veltas Sniķeres grāmata „Pietuvoties vārdiem” iznāca 2003. gadā.
Velta Sniķere dzīvo Londonā un ir viena no pazīstamākajām jogas pasniedzējām Lielbritānijā. Savas dzejas publiskos lasījumus viņa apvieno un papildina ar mudrām – indiešu dejai raksturīgām izteiksmīgām roku un auguma kustībām.
Īpašā izdevuma bukletam rakstītā esejā literatūrzinātniece Anita Rožkalne norāda: „Veltas Sniķeres dzejā apvienots latvju dainu ietilpīgums ar jogas lakonismu, un tas attiecas ne tikai uz dzejas formu, bet arī uz frāzes jēdzienisko daudzdimensionalitāti. Savā dzejā Velta Sniķere šķietami eksakti un vārdos skopi izsaka it kā mirklīgas izjūtas, kurām ar prātu aptveramu jēgu nereti piešķir vien intonācija un tajā saklausāmais zemteksts.”
Andris Zeibots
Ūdens ķirzaka
Andra Zeibota dzejoļu krājumā „Ūdens ķirzaka” iekļauti 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā sarakstītie dzejoļi, kas grāmatā sakārtoti septiņās epizodēs.
Dzejoļu krājuma redaktore – dzejniece Liāna Langa – apgalvo, ka „savā intelektuāli piesātinātajā dzejā Andris Zeibots piedāvā doties septiņu pakāpju ceļojumā cauri apziņas realitātei – atsperoties pret „tīrās dzejas kritiku”, ieiet klusumā, nokļūt uz Tanātosa deju grīdas un pētīt apziņas ainiņas, visbeidzot kopā ar ūdens ķirzaku nokļūt vietā, kur cilvēku nav, un piebiedroties bezgalīgajam Indigo gājienam. Ar filosofa Meraba Mamardašvili citātu grāmatas sākumā Andris Zeibots izsniedz lasītājam biļeti uz šo aizraujošo, no ilūzijām atbrīvojošo ceļojumu sevī. Šī ir perfekta dzeju grāmata meklētājiem un domātājiem. Tajā Andra Zeibota valoda rotājas kā mirdzošs un slīpēts, asām šķautnēm bagāts kalnu kristāls”. Andra Zeibota dzejas grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Andris Zeibots (īstajā vārdā Andris Bērziņš) dzimis 1950. gadā Rīgā. Plašākai sabiedrībai vairāk pazīstams kā radio SWH rīta programmas „BB brokastis” literāts un producents, taču Andris Zeibots ir arī režisors, dzejnieks, rakstnieks un dramaturgs. 1998. gadā nācis klajā darbu krājums „Jamulejs un Tups”. Garstāsts „Līķu dejas” (2002) godalgots konkursā „Preses nama grāmata” prozas žanra nominācijā. 2005. gadā rakstnieka lugas izdotas izlasē „Reģenerācijas karnevāls”. Lugas iestudētas Latvijas amatierteātros, arī neatkarīgajā teātrī „Skatuve”. Andris Zeibots saņēmis godalgas Latvijas Dramaturgu ģildes konkursā, kā arī nacionālo lugu konkursā.
Apostrofa klausāmgrāmatas
Lietusdārza grāmatasApmaksā internetā
Abonē KINO RAKSTUS
Populārākās šonedēļ
(Divas) puses: Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatāsUlda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā
Led Zeppelin. Mūzika, cilvēki un simboli. Roka faili 3Klāss Vāvere
Tumsas krītsJuris Helds
Pamodināt LāčplēsiVilis Lācītis
Meitene, Kas Nogrieza Man MatusKristīne Želve