Apgāds Mansards » dienasgrāmata

(Divas) puses: Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās

admin — Fri, 16 Dec 2011 11:34:09 +0000

Grāmata piedāvā ielūkoties Otrā pasaules kara frontēs tapušās sešās latviešu karavīru dienasgrāmatās. Trīs to autori karoja Padomju Savienības karaspēkā un trīs – Vācijas bruņotajos spēkos. Viņi visi kopā mums rada stāstu pa latviešu karalaika ikdienu Otrā pasaules kara frontes abās pusēs. Tā ir dzīve kara izraisītajā sociālajā katastrofā, kad daudzi civilizācijas likumi vairs nepastāv, bet cilvēcība, dzīves alkas, māju un Latvijas vērtība iegūst īpaši spilgtu veidolu.
Otrajā pasaules karā abās frontēs karoja vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju, no viņiem dzīvību zaudēja gandrīz puse. Pārsvarā karā gāja bojā jauni cilvēki, kuri vēl nebija nodzīvojuši pusi cilvēkmūžam atvēlētā laika, kurus mājās gaidīja sievas, draudzenes, mazi bērni un vecāki. Grāmata ir veltījums Latvijas Otrā pasaules kara paaudzei.

Lieso laiku laimes formulas

admin — Mon, 12 Dec 2011 14:41:18 +0000

„Lieso laiku laimes formulas” – latviešu žurnālista un literāta Uģa Segliņa pirmā prozas grāmata.
„Lieso laiku laimes formulas” ir dienasgrāmata, kas atspoguļo autora redzēto un pamanīto vakar un šodien, turklāt tepat blakus. Ikdienišķās lietās un notikumos viņš rod trāpīgus secinājumus un filozofiskus vispārinājumus, portretējot arī „liesos laikus” kā īpašu laikposmu 21. gadsimta sākuma Latvijā.
„Skatoties caur savām brillēm, var redzēt sevi atspīdam otra brillēs. Aktualizējas vairāki teicieni, kas daudz ko citu padara par mums pašiem. Parādi, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu pats. Mēs esam tas, ko esam redzējuši, izlasījuši, apēduši… Citi latvieši padara mūs par latviešiem. Mūsu mīlestība pret tuvākiem parāda, kā mēs mīlam sevi pašus. Citi man pasaka, kāds es esmu. Bieži gribas iesaukties: nu, ko citi var zināt? Bet – manī citi ierauga sevi. Spogulis, izrādās, ir izgudrots krietni pirms tam, kad ir izgudrots spogulis,” raksta autors 12. oktobrī, otrdienā.

Mans sapnis ir un paliek kādreiz atgriezties

admin — Thu, 15 Jul 2010 13:21:03 +0000

Grāmatā „Mans sapnis ir un paliek kādreiz atgriezties” apkopotas Judītes Zuikas vēstules, kas laikā no 1943. līdz 1997. gadam rakstītas jaunības dienu draudzenei Rasmai Vizbulītei Vīlipai Latvijā. Izdevumā iekļautas arī Judītes mātes Martas un brāļa Elmāra rakstītās vēstules.

Vēstulēs Judīte Zuika stāsta par dzīvi Vācijā, darba dienestā, tad pēckara apstākļos un beidzot – emigrācijā, Austrālijā. Judītei bija vērīga acs un literāras dotības. Viņa rakstīja arī dzejoļus, vēlējās kļūt par rakstnieci. Publicējusies izdevumā „Skolu Dzīve”, viens dzejolis 1939. gadā publicēts arī laikrakstā „Tēvijas Sargs”. Judītes vēstules ir tik izteiksmīgas literārā talanta dēļ, lielisks ir viņas apraksts par mēnesi ilgo braucienu ar kuģi uz Austrāliju.

Kā grāmatas ievadā raksta Rasma Vizbulīte Vīlipa, „gadiem ritot, pienāk laiks, kad personiskais iegūst plašāku skanējumu, tas var pat kļūt par laikmeta liecību un uzrunāt citas paaudzes. Senas vēstules ļauj emocionāli izprast svarīgus pagātnes notikumus. Domāju, ka šī publikācija ir savā ziņā mūsu tautas likteņstāsts, atspoguļots vienas ģimenes pārdzīvotajā, tāpēc negribējās ļaut tām izzust, izdziestot kādreiz ar zīmuli uz slikta papīra rakstītajām rindiņām”.