Pa aizaugušām tekām

Pirmoreiz Knuta Hamsuna romāns „Pa aizaugušām tekām” latviešu valodā iznāca 1951. gadā Čikāgā Konstantīna Raudives tulkojumā, jaunajā izdevumā tulkojums recenzēts.

„Knuta Hamsuna grāmatai „Pa aizaugušām tekām” ir veltīts mazāk uzmanības nekā daudzām citām Hamsuna grāmatām. Iespējams, tāpēc, ka to bieži vien uztver par autobiogrāfiju, nevis par daiļdarbu. Grāmatai iznākot, to jau arī vairs nevarēja uztvert neitrāli. Hamsuns atteicās lūgt saviem tautiešiem piedošanu. Daudzu cilvēku acīs šī bija tikai sagrabējuša sirmgalvja aizstāvības runa; kāds recenzents uzskatīja, ka to vienīgi pienāktos glabāt vienā eksemplārā universitātes bibliotēkas noliktavā nākotnes pētniekiem, lai tie tad nu varētu pētīt šo plānprātīgo rakstnieku no psiholoģiskā un vēsturiskā aspekta. Šī Hamsuna grāmata ierakstāma plašajā robežjoslā starp autobiogrāfiju un daiļliteratūru. (..) Lai gan viņš stāsta par savu dzīvi, viņš arī izmanto sevi pašu par daiļdarba varoni. Te atrodams gan teksts, gan metateksts. Hamsuns izpauž gan savu rakstnieka varu, gan nespēcību, uzturoties slimnīcā, psihiatriskajā iestādē un pansionātā,” grāmatas pēcvārdā raksta tulkojuma recenzents, Bergenas universitātes doktorantūras stipendiāts Snorre Karkonens-Svensons.

Hamsuna 150. jubilejas gada svinību ietvaros grāmatas izdošanu atbalstījusi Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijā.

Pastāsti citiem

Tags: Hamsuns, norvēģu literatūra