Apgāds Mansards

Melanholiskais detektīvs

admin — Thu, 17 May 2012 09:34:06 +0000

Diez vai kāds spēs dažos vārdos pateikt, par ko ir šī grāmata. Gluži kā mūziku, reizēm arī tekstus nav iespējams atstāstīt ar dažiem paskaidrojošiem teikumiem. It sevišķi, ja ceļojums pa sējumiņa lappusēm aizrit vienā elpas vilcienā. Un mēs pat nejūtam, ka esam pabijuši vairākās ar detektīvintrigu un varbūt pat ar fantastiku sasaistītās pasaulēs. Un reizē esam piedalījušies bezgala dziļi mūsos pašos noritošās intīmu jūtu un melanholisku sajūtu spēlēs. Kur mīlestību nekad nesauc tieši vārdā, lai to neaizbaidītu.
Grāmatas autors izmantojis savu desmitgadēs uzkrāto kinopieredzi, lai tekstu vēstījuma ritms un negaidītie sižeta pagriezieni gluži kā kinofilmā ne uz mirkli neļautu atslābt lasītāja uzmanībai un sajūtām.

Kājāmgājējs karā. Latviešu kara stāsti

admin — Mon, 14 May 2012 08:58:00 +0000

Grāmata “Kājāmgājējs karā. Latviešu kara stāsti” uzrakstīta pirms 40 gadiem un pieder latviešu dokumentālās prozas “atvilktnes literatūras” mantojumam. Autore to nerakstīja publicēšanai, jo labi zināja, ka šāda satura darbus padomju Latvijā nav iespējams izdot. Grāmata stāsta par latviešiem Otrajā pasaules karā, kas dažādu iemeslu un/vai izvēļu dēļ nonākuši Sarkanajā armijā. Tā ir vēstījums par frontes ikdienu – cilvēki iet bojā, tiek ievainoti, aizvesti uz aizmuguri, viņu vietā nāk citi. Un “kara dzirnas” turpina darbu. Kājāmgājēji karā – karavīri, jaunākie un vidējie virsnieki, kuru dienišķā pamatnodarbe ir iešana kājām pa daudzajiem frontes un piefrontes ceļiem, dodoties gan uz pozīcijām, gan atpakaļ no tām, gan pēc pārtikas un pasta, gan pēc medicīniskās palīdzības, gan uz tālāku aizmuguri. Karā tēlojuma mozaīkā vienlīdz spilgti zaigo kā cildenais, tā nelietīgais, pašaizliedzība un nodevība, dzīvība un nāve…
Dokumentālajā romānā padomju perioda literatūrai uzspiestā sociālistiskā reālisma manierē rakstītās īsākās vai garākās epizodes mijas ar skaudri reālistiskām kara ainām, savukārt vēl citās romāna teksta daļās ieskanas postmodernisma toņi.
Sērijā jau iznākusi grāmata “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās”.

Pieskārieni. Kurts Fridrihsons

admin — Mon, 14 May 2012 08:29:25 +0000

“Pieskārieni” ir atkārtots 1998. gada grāmatas izdevums ar citām Kurta Fridrihsona darbu repodukcijām un fotomateriālu.
Grāmatas ievadā tās autore Gundega Repše raksta: “Kurts Fridrihsons un viņa daiļrade ir izteiksmīgs piemērs pieskārienu vēsturei un pieskārienu kultūrai. Pieskārieni kā cēlonis viņa cilvēciskās struktūras savdabībai un pieskārieni kā rezultāts, kā jau kvalitatīvi jauns cēlonis viņa daiļrades pukstiem un to ceļiem pie skatītāja.”

Vienos ratos ar slavenībām

admin — Mon, 23 Apr 2012 09:57:23 +0000

Kinorežisors Aivars Freimanis (1936), saņemot Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā, neguļ vis uz veciem lauriem, bet ar šo grāmatu pierāda, ka ir viens no ārpus filmu uzņemšanas, turklāt apliecina, ka joprojām grib un var strādāt radoši. Krājums “Vienos ratos ar slavenībām” turpina Freimaņa viegli ironisko pastāstu virteni, apvienojot vienos vākos gan dokumentālā materiālā balstītus atmiņu tēlojumus, gan “tīru daiļliteratūru”, gan paša Freimaņa oriģinālžanru – īsus anekdotes formāta vērojumus “iz dzīves”. Krājumu papildina autora rūpīgi piemeklēts ilustratīvais materiāls – dokumentālas un tematiskas fotogrāfijas.

Krāsa un līnija. Laimonis Mieriņš

admin — Mon, 23 Apr 2012 09:39:02 +0000

Laimonis Mieriņš (1929-2011) ir viens no latviešiem, kurš svešumā iegūst māksliniecisko izglītību un iekļaujas savas mītnes zemes kultūrā. Anglijas mākslas vidē Laimoni Mieriņu dēvēja par latviešu izcelsmes britu mākslinieku. Grāmata stāsta par mākslinieka veidošanās procesu, par Laimoņa Mieriņa pedagoģisko un mākslas teorētiķa darbību.

Besa

admin — Mon, 02 Apr 2012 10:54:23 +0000

“2005. gada rudenī aizbraucu uz Visbijas rakstnieku māju ar “neiespējamu misiju”. Manā datorā bija ierakstīts trausls, vietumis sapluinīts, brīžiem līdzens, brīžiem klusuma pauzēm caurausts stāsts, no kura salā pamazām tapa Imanta Ziedoņa bērnības un dzīves grāmata “Nenoteiktā bija”. Tās rakstīšana man sagādāja neaprakstāmas sajūtas. Līdzīgi kā sajust kāda tuvu klātbūtni, kurš zina un spēj vairāk nekā tu pats. Tās dienas un naktis bija tik dārgas, ka vakaros itin kā turpinādamās uzrakstīju garstāstu “Besa”. Par vienkāršu sievieti, kuru piemeklē mīlestība un Dievs. Besa mēģina atminēt savas dzīves noslēpumu. Varbūt kādreiz kāds atminēs Besas noslēpumu?” (Nora Ikstena)

Smagāks par debesīm. Kurta Kobeina biogrāfija

admin — Mon, 02 Apr 2012 10:13:14 +0000

Kurta Kobeina pašnāvība 1994. gada aprīlī bija izvēle, kas raksturoja viņa īso, niknuma un iedvesmas pilno dzīvi. Pieredzējušais mūzikas žurnālists Čārlzs R. Kross (Charles R. Cross) sakausē dziļās zināšanas par Sietlas mūzikas dzīvi ar dziļu līdzjūtību pret Kurtu Kobeinu neparastā stāstā par mākslinieka spožumu un sāpēm, ko tas nes sev līdzi. Šī biogrāfija balstīta vairāk nekā četrsimt intervijās, izpēte veikta četrus gadus, turklāt autoram bijusi ekskluzīva pieeja Kobeina nepublicētajām dienasgrāmatām, dziesmu tekstiem un ģimenes fotogrāfijām, kā arī plašam dokumentu klāstam. Šī grāmata sākas ar Kobeina bērnību, kas pavadīta dubultajā treilerā Eberdīnā (Vašingtonas štatā), un parāda viņa slavas plaukumu, panākumus un ietekmi uz savu paaudzi.

Hronikas. Pirmā grāmata

admin — Mon, 02 Apr 2012 09:32:18 +0000

“Hronikas. Pirmā grāmata” ir amerikāņu dziedātāja Boba Dilana memuāri, kas pirmizdevumu piedzīvojuši 2004. gadā. Šobrīd Dilans strādā pie atmiņu otrā sējuma.

“Pārsteigums, pārsteigums: “Hronikas. Pirmā grāmata”, atmiņas, kas trīs gadu laikā sarakstītas uz parastas rakstāmmašīnas, ir darbs, ko sacerējis meistarīgs esejists, neatvairāms kultūras apskatnieks un, jā, dzejnieks, kurš uzdodas par trapeces akrobātu. Mēs zinājām, ka Dilans prot rakstīt; mēs vienīgi nezinājām, ka viņš prot rakstīt tik labi un ka profesionāls īgņa spēj pārlūkot pagātnes lappuses ar tādu siltumu, līdzjūtību un vērību.” (Ričards Haringtons, The Washington Post)

Atveries mīlestībā. Sirds ceļš

admin — Mon, 02 Apr 2012 08:48:12 +0000

Grāmata “Atveries mīlestībā” ir vēstījums par cilvēka ceļu uz atbrīvošanu. Autors iepazīstina ar savu guru Maharadžī, viņa mācībām, beznosacījumu mīlestību un aicinājumu atteikties no pasaulīgajiem kārdinājumiem. “Atveries mīlestībā” ir krāšņs un niansēts Indijas garīgās dzīves tēlojums, kas pārsteidzošā veidā ļauj iepazīt senās Vēdas, dievības un kultūru, kura ir nostiprinājusi pamatus Austrumu garīgajai pasaulei. Tas ir stāsts par svētajiem un to sekotājiem, gara izaicinājumiem un pārbaudījumiem, drosmi un cilvēka ceļu cauri inkarnāciju līkločiem.
Rāmdass ir bijušais Hārvarda universitātes pasniedzējs, psiholoģijas doktors, ceļotājs un viens no pasaulē pazīstamākajiem garīgajiem skolotājiem. Viņa grāmatas ir pārdotas miljoniem eksemplāru lielā tirāžā un tulkotas daudzās pasaules valodās. Viņa lekcijas kļuvušas par neskaitāmu svētceļnieku mērķi un pieturu ceļā uz apskaidrību.

Frāze un līdzsvars

admin — Mon, 12 Mar 2012 10:28:24 +0000

“Eseju grāmatas Latvijā nav tik bieža parādība, lai, iznākot
šim Sergeja Moreino darbu tulkojumam, varētu teikt,
ka nu iestājas līdzsvars. Šī grāmata, no vienas puses, papildina
uz gadsimtu sliekšņa iznākušo tulkoto pārdomu, eseju
krājumu skaitu – ierindojoties līdzās sirsnīgi uzņemtajam Valteram
Benjaminam, apstrīdētajam Adorno vai reibinoši bieži
citētajai Sontāgai. Taču tajā pašā laikā var teikt – Jūsu rokās
nonākušās grāmatas frāzes, tēzes, iesākumi, aprāvumi, refrēni,
domu kaskādes un laiktelpā slīpētie ideju veseluma
gabali reizē piesaka un nostiprina jaunu būvi – vai būtni –
Latvijas esejistikā.” (Ingmāra Balode)

Orfejismi

admin — Tue, 06 Mar 2012 12:17:47 +0000

Mūzikas žurnālistes Olgas Pētersones aforismu grāmata „Orfejismi” iznākusi paralēli latviešu un krievu valodā.
„Visu mūžu es rakstu par mūziku un mūziķiem. Un šī grāmata ir radusies kā intermeco starp diviem lielākiem darbiem – kad pirmajā izveidojās gara pauze, bet otrs bija idejas stadijā. Tā kā negribēju zaudēt laiku (kaut gan es protu gaidīt, man nepatīk to darīt), apsvēru savas spējas un sapratu, ka varu izmantot miniatūras žanru, turklāt ļoti senu – aforisma žanru.
Jau labu laiku nerakstu vairs recenzijas un nerunāju publiski par savu draugu-mūziķu mākslu. Ja kritizēju, draugs apvainojas: „Kāpēc tu to neteici man pašam?” Ja slavēju, neviens netic – sak’, draugu būšana. Taču es nespēju nedomāt un neanalizēt. Un gribas savas domas arī pierakstīt. Reizēm klausos, kā spēlē mūziķis, un skaidri dzirdu, ka viņš mīl sevi, savu sievu, naudu un nekustamo īpašumu, labu ēdienu un ainavu aiz loga, savus mājdzīvniekus… Bet, vai viņš mīl Brāmsu? Skumji kļūst arī tais reizēs, kad publika uztver mūziķi kā elku vai antiņu – kad tā neapjēdz, cik smags un nopietns ir mūziķa darbs, cik daudz garīgā un fiziskā spēka tas prasa. Savā grāmatā es mēģināju parādīt smalkās saiknes starp mūziķi un mūziku, starp klausītāju un mākslinieku. Un, lai izteiktu gan savas muļķīgākās domas, gan to, ko reizēm esmu dzirdējusi koncertzālēs runājam, es izgudroju jocīgo P. kundzi – kā mietpilsonības ruporu. Lai nerastos pārpratumi, var teikt, ka tā ir pati Pētersones kundze, taču būtībā tā ir Publikas kundze.” (Olga Pētersone)

Raksti 10. Pasaule ar kājām gaisā. Pa ceļam uz okeānu

admin — Tue, 24 Jan 2012 09:16:44 +0000

Zigmunda Skujiņa Rakstu noslēdzošajā 10. sējumā iekļauts romāns “Jauna cilvēka memuāri” un publicistika: “Par mūsu valodas nākotni”, “Pārdomas par latviešu prozu”, “Rīgas zelta akmeņi”, “Modes jēdziens “sponsors” un mecenātisma klasika”, “Kad aiz Rakstnieku savienības durvīm šāva”, “Eiropas laiks” un citas esejas.

Klēpis

admin — Wed, 11 Jan 2012 11:30:43 +0000

“Rutas Štelmaheres dzeja ir sirds siltuma un kādas mūžīgas gaismas caurstrāvota. Tas nebūt nenozīmē, ka tā ir sentimentāla, pamācoša vai pliekana. Nē. Pirmām kārtām tā ir patiesa vārda māksla – suģestējoša un dziļa.” (Jānis Rokpelnis)
Dzejniece un gleznotāja Ruta Štelmahere dzimusi 1965. gadā Jelgavā. Kopš 1988. gada dzīvo Jēkabpilī. 2001. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru Vizuālās mākslas apakšnozarē, A. Naumova un K. Zariņa gleznošanas meistardarbnīcu. Aktīvi piedalās izstādēs. Dzejoļu publikācijas ar pārtraukumiem kopš 1983. gada. Līdz šim izdota dzejoļu grāmata „Ieskaties sēklai acīs” (1998).

Atmiņas mani redz

admin — Thu, 29 Dec 2011 10:38:35 +0000

“Atmiņas mani redz” ir Transtremera vienīgā prozas grāmata.
Tomass Transtremers (Tomas Tranströmer)
dzimis Stokholmā 1931. gadā. Pirmais Transtremera dzejoļu krājums
iznāca 1954. gadā, un viņš ir pasaulē visvairāk tulkotais pēckara
dzejnieks, kura dzejoļi tulkoti aptuveni 60 valodās.
2011. gadā Transtremeram piešķirta Nobela prēmija literatūrā “par
to, ka viņš sabiezinātos, gaismas cauraustos dzejas tēlos
jaunā veidā padara īstenību mums pieejamu”.
Latviski iznācis Tomasa Transtremera dzejas apkopojums “Dzeja”.
2011. gada oktobrī dzejnieks viesojās Rīgā.

Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem. Garšīgi ēdieni labai veselībai

admin — Thu, 29 Dec 2011 10:16:22 +0000

Jogas un senās ājurvēdas pasniedzēja Amadeja Morningstāra ir viena no pazīstamākajām uztura speciālistēm pasaulē. Savā darbā viņa apvienojusi mūsdienu uztura mācības un ājurvēdas ēdiena gatavošanas principus. Autore sniedz iespēju iepazīt un izprast tūkstošiem gadu senas ēdiena gatavošanas tradīcijas, kas ietvertas mūsdienīgās un viegli pagatavojamās receptēs.

Ja es spētu izstāstīt

admin — Thu, 29 Dec 2011 10:02:10 +0000

Grāmatas galvenais varonis un vienlaikus stāstītājs Enco… nerunā nevienā no pasaules tautu valodām, jo viņš ir suns. Enco dzīves ceļš ir pārbaudījumu pilns un savijies kopā ar viņa saimnieka Denija, aizrautīga autosportista, negaidītiem pagriezieniem bagāto ceļu. Suns daudz ko saprot, pirms viņam tuvie cilvēki to ir aptvēruši, viņš ļoti grib palīdzēt, grib glābt savējos. Visiem spēkiem suns cīnās par to, lai neizirst viņa ģimene, kuru piemeklējušas nelaimes.
Pēc grāmatas izlasīšanas ikviens suņa saimnieks uz savu četrkājaino draugu palūkosies citām acīm. Savukārt tie, kuriem līdz šim suņi bijuši pasveši, noteikti jutīs, cik tuvi mums tie spēj būt.

Tibetas miega un sapņu grāmata

admin — Thu, 29 Dec 2011 09:48:02 +0000

Trešdaļu dzīves pavadām miegā. Kad aizveram acis, saplūstam ar tumsu, mūsu „es” it kā pazūd. Kas ar mums notiek? Vai iespējams to uzzināt? Vai to var kontrolēt? Senās Tibetas budistu mācības dod atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem. Aizraujošajā grāmatā ietverti miega un sapņu jogas vingrinājumi, kas ļaus ikvienam lasītājam atklāt nezināmo pasauli, uz kuru aizceļojam ikreiz, kad vakarā pirms miega aizveram acis. Šis darbs sniedz praktiskus padomus, kā miegā un nomodā vairot apzināšanos, lai dzīves laikā būtu iespējams sasniegt pilnīgu atbrīvošanos. Autors, tibetiešu lama, mudina: „Ja katru nakti pazaudējam sevi miegā, kāda gan mums ir cerība saglabāt apziņu nāves brīdī? Vērojiet savu pieredzi miegā un uzzināsiet, ko sagaidīt no nāves! Vērojiet savu pieredzi miegā un uzzināsiet, vai arī nomodā spējat saglabāt nedalītu apziņu!”

Ticības bioloģija. Šūnu pasaules noslēpumi

admin — Thu, 29 Dec 2011 09:39:45 +0000

Šis darbs zinātniekiem licis pārvērtēt līdzšinējos atklājumus molekulārajā bioloģijā un gēnu inženierijā. Tas ļāvis apjaust cilvēka genoma patieso nozīmi, pierādot, ka ārējā vide spēj ietekmēt cilvēka šūnu rīcību un fizioloģiju, ieslēdzot un izslēdzot gēnus. Grāmatā aprakstīti molekulārie ceļi, kas savieno prātu ar ķermeni, ļaujot mūsu domām un uzskatiem ietekmēt ķermeņa funkcijas un procesus. Bioloģijas zinātņu doktora darbs sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem ne vien par dzīvības rašanos, bet arī tās fizioloģiskajiem procesiem un vietu mūsdienu pasaulē.

Pamodināt Lāčplēsi

admin — Fri, 23 Dec 2011 07:30:48 +0000

Vilis Lācītis, celtnieks no Rīgas, latviešu literatūrā ienāca ar romānu „Stroika ar skatu uz Londonu”. „Pamodināt Lāčplēsi” ir viņa jaunākais sacerējums.
„Ja kāds teiktu, ka Austrumu Londonai piemīt šarms, viņu laikam uzskatītu par vājprātīgu. Izpētot uzmanīgāk Londonas kartes austrumu kvadrātu, tanī nav nekā daudz tūristiem. Austrumu Londona ir netīra, tur ir bīstami staigāt pa vakariem vienatnē, tā smaržo pēc halal gan jēlā, gan kebabu izpausmē, toties fish and chips maksā vidēji par kādu mārciņu lētāk nekā citās pilsētas daļās. To sedz mazu kebabu ēstuvju un lētu tirdziņu tīkls, un zemes un māju cenas ir jātami zemākas nekā pārējos pilsētas rajonos. Tieši tāpēc tur dzīvo visvairāk iebraucēju kā jebkur citur pilsētā.
Griniča šinī ziņā ir izņēmums, droši vien tādēļ, ka tur atrodas universitāte, karaliskā observatorija un slavenais Griničas meridiāns — nulles atskaites punkts uz pasaules kartēm. Griniča ir vairāk angliska nekā kosmopolītiska, un pa to diezgan bieži klejo tūristi. Un ir pāris tādu ieliņu, kurās, noejot malā no ļaužu apsēstās Haistrītas, aci iepriecē puķu podiem apkārts veclaicīgs pabs ar sašķiebtām sienām vai zivju veikaliņu, kas sauc sevi par ģimenes biznesu jau no astoņpadsmitā gadsimta. Piemēram, nelielajā ieliņā ar skaisto nosaukumu Crystal Avenue pilsētas duna norimst, asfalts kārtīgi noslaucīts un visas māju durvis glīti nokrāsotas, ieskaitot lauvu galvas, kas mutē tur klauvējamos riņķus. Iela iet augšup, mājas rindojas gar slīpu nogāzi, un pašā galā aiz melnas čuguna sētas slienas Griničas parka papeles. Tās viegli kustas vējā un izraisa vēlmi atslābt zem ņirbošajām lapām. Gar ietvi rindojas tīras automašīnas, starp kurām nav nevienas, kas būtu vecāka par pieciem gadiem. Uzreiz var pateikt, kur dzīvo bezbērnu pleibojs, bankas menedžeris, kam patīk sportisks Aston Martin, bet kur – Londonas Kuģniecîbas muzeja direktora vietnieks ar sievu un diviem bērniem, kuri pārvietojas ar lielu un ērtu ģimenes Volvo. Šajā mazajā pasaulītē valda harmonija un laimīgs, atslābināts mietpilsonisms.
Izņemot māju numur trīspadsmit, kuras priekšā ar vienu riteni no četriem uz ietves bija uzbraucis noputējis Ford Transit ar apvazātu Rīgas Dinamo uzlīmi uz viena sāna un finieri stikla vietā aizmugurējās durvīs…” (fragments no „Pamodināt Lāčplēsi”)

Kino Raksti Nr.4 (34) 2011

admin — Fri, 23 Dec 2011 07:10:31 +0000

Aktuāla tēma: Filma un skatītājs (Sanita Grīna)
Atsaucoties uz publicēto: Latvijas Kultūras akadēmija iebilst Gintam Grūbem (Inga Pērkone, Pēteris Krilovs)
Latvijas intervija: Sniegs un zemenes. Ināra Kolmane (Kristīne Matīsa)
Vārds jaunajiem: Divi kinofestivāli, divi stāsti (Baiba Bergmane)
Pasaules intervija.: Maksa par principiem (Toms Treibergs)
Festivāls: Kur rāda citas filmas (Anita Uzulniece)
Reportāža: Picas (Agnese Zeltiņa)
Filmu tirgus: Toronto pieredze (Madara Melberga)
Festivāls: Leoparda zīmē – Lokarno 2011 (Ieva Pitruka)
Ārpus Rīgas: Cēsis-Kino-Identitāte (Linda Grundmane)
Kinovēsture: Filma Rūgts! – mākslas parādība (Dumitru Oleresku)
Profesionāli: Ugunīgs un krāsains (Viktorija Eksta)
Profesionāli: Pagātne, tagadne, nākotne (Kristela Bonne, Viktorija Eksta)
In memoriam: Romikam aizejot. Romualds Ancāns (1944–2011) (Jānis Streičs)
In memoriam: Ivars Skanstiņš (1945–2011) (Kristīne Matīsa)
In memoriam: Mijkrēšļa rotaļa ar spoguli (Marks Allens Svēde)
In memoriam: Guntis Grunte (1944–2011)
In memoriam: Rauls Ruiss (1941–2011) (Laura Lizuma)
Jubilāri Latvijā (Laima Žurgina)
Jubilāri pasaulē (Zane Dzene)