Apgāds Mansards

Raksti 10. Pasaule ar kājām gaisā. Pa ceļam uz okeānu

admin — Tue, 24 Jan 2012 09:16:44 +0000

Zigmunda Skujiņa Rakstu noslēdzošajā 10. sējumā iekļauts romāns “Jauna cilvēka memuāri” un publicistika: “Par mūsu valodas nākotni”, “Pārdomas par latviešu prozu”, “Rīgas zelta akmeņi”, “Modes jēdziens “sponsors” un mecenātisma klasika”, “Kad aiz Rakstnieku savienības durvīm šāva”, “Eiropas laiks” un citas esejas.

Klēpis

admin — Wed, 11 Jan 2012 11:30:43 +0000

“Rutas Štelmaheres dzeja ir sirds siltuma un kādas mūžīgas gaismas caurstrāvota. Tas nebūt nenozīmē, ka tā ir sentimentāla, pamācoša vai pliekana. Nē. Pirmām kārtām tā ir patiesa vārda māksla – suģestējoša un dziļa.” (Jānis Rokpelnis)
Dzejniece un gleznotāja Ruta Štelmahere dzimusi 1965. gadā Jelgavā. Kopš 1988. gada dzīvo Jēkabpilī. 2001. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru Vizuālās mākslas apakšnozarē, A. Naumova un K. Zariņa gleznošanas meistardarbnīcu. Aktīvi piedalās izstādēs. Dzejoļu publikācijas ar pārtraukumiem kopš 1983. gada. Līdz šim izdota dzejoļu grāmata „Ieskaties sēklai acīs” (1998).

Atmiņas mani redz

admin — Thu, 29 Dec 2011 10:38:35 +0000

“Atmiņas mani redz” ir Transtremera vienīgā prozas grāmata.
Tomass Transtremers (Tomas Tranströmer)
dzimis Stokholmā 1931. gadā. Pirmais Transtremera dzejoļu krājums
iznāca 1954. gadā, un viņš ir pasaulē visvairāk tulkotais pēckara
dzejnieks, kura dzejoļi tulkoti aptuveni 60 valodās.
2011. gadā Transtremeram piešķirta Nobela prēmija literatūrā “par
to, ka viņš sabiezinātos, gaismas cauraustos dzejas tēlos
jaunā veidā padara īstenību mums pieejamu”.
Latviski iznācis Tomasa Transtremera dzejas apkopojums “Dzeja”.
2011. gada oktobrī dzejnieks viesojās Rīgā.

Ājurvēdiskās receptes rietumniekiem. Garšīgi ēdieni labai veselībai

admin — Thu, 29 Dec 2011 10:16:22 +0000

Jogas un senās ājurvēdas pasniedzēja Amadeja Morningstāra ir viena no pazīstamākajām uztura speciālistēm pasaulē. Savā darbā viņa apvienojusi mūsdienu uztura mācības un ājurvēdas ēdiena gatavošanas principus. Autore sniedz iespēju iepazīt un izprast tūkstošiem gadu senas ēdiena gatavošanas tradīcijas, kas ietvertas mūsdienīgās un viegli pagatavojamās receptēs.

Ja es spētu izstāstīt

admin — Thu, 29 Dec 2011 10:02:10 +0000

Grāmatas galvenais varonis un vienlaikus stāstītājs Enco… nerunā nevienā no pasaules tautu valodām, jo viņš ir suns. Enco dzīves ceļš ir pārbaudījumu pilns un savijies kopā ar viņa saimnieka Denija, aizrautīga autosportista, negaidītiem pagriezieniem bagāto ceļu. Suns daudz ko saprot, pirms viņam tuvie cilvēki to ir aptvēruši, viņš ļoti grib palīdzēt, grib glābt savējos. Visiem spēkiem suns cīnās par to, lai neizirst viņa ģimene, kuru piemeklējušas nelaimes.
Pēc grāmatas izlasīšanas ikviens suņa saimnieks uz savu četrkājaino draugu palūkosies citām acīm. Savukārt tie, kuriem līdz šim suņi bijuši pasveši, noteikti jutīs, cik tuvi mums tie spēj būt.

Tibetas miega un sapņu grāmata

admin — Thu, 29 Dec 2011 09:48:02 +0000

Trešdaļu dzīves pavadām miegā. Kad aizveram acis, saplūstam ar tumsu, mūsu „es” it kā pazūd. Kas ar mums notiek? Vai iespējams to uzzināt? Vai to var kontrolēt? Senās Tibetas budistu mācības dod atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem. Aizraujošajā grāmatā ietverti miega un sapņu jogas vingrinājumi, kas ļaus ikvienam lasītājam atklāt nezināmo pasauli, uz kuru aizceļojam ikreiz, kad vakarā pirms miega aizveram acis. Šis darbs sniedz praktiskus padomus, kā miegā un nomodā vairot apzināšanos, lai dzīves laikā būtu iespējams sasniegt pilnīgu atbrīvošanos. Autors, tibetiešu lama, mudina: „Ja katru nakti pazaudējam sevi miegā, kāda gan mums ir cerība saglabāt apziņu nāves brīdī? Vērojiet savu pieredzi miegā un uzzināsiet, ko sagaidīt no nāves! Vērojiet savu pieredzi miegā un uzzināsiet, vai arī nomodā spējat saglabāt nedalītu apziņu!”

Ticības bioloģija. Šūnu pasaules noslēpumi

admin — Thu, 29 Dec 2011 09:39:45 +0000

Šis darbs zinātniekiem licis pārvērtēt līdzšinējos atklājumus molekulārajā bioloģijā un gēnu inženierijā. Tas ļāvis apjaust cilvēka genoma patieso nozīmi, pierādot, ka ārējā vide spēj ietekmēt cilvēka šūnu rīcību un fizioloģiju, ieslēdzot un izslēdzot gēnus. Grāmatā aprakstīti molekulārie ceļi, kas savieno prātu ar ķermeni, ļaujot mūsu domām un uzskatiem ietekmēt ķermeņa funkcijas un procesus. Bioloģijas zinātņu doktora darbs sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem ne vien par dzīvības rašanos, bet arī tās fizioloģiskajiem procesiem un vietu mūsdienu pasaulē.

Pamodināt Lāčplēsi

admin — Fri, 23 Dec 2011 07:30:48 +0000

Vilis Lācītis, celtnieks no Rīgas, latviešu literatūrā ienāca ar romānu „Stroika ar skatu uz Londonu”. „Pamodināt Lāčplēsi” ir viņa jaunākais sacerējums.
„Ja kāds teiktu, ka Austrumu Londonai piemīt šarms, viņu laikam uzskatītu par vājprātīgu. Izpētot uzmanīgāk Londonas kartes austrumu kvadrātu, tanī nav nekā daudz tūristiem. Austrumu Londona ir netīra, tur ir bīstami staigāt pa vakariem vienatnē, tā smaržo pēc halal gan jēlā, gan kebabu izpausmē, toties fish and chips maksā vidēji par kādu mārciņu lētāk nekā citās pilsētas daļās. To sedz mazu kebabu ēstuvju un lētu tirdziņu tīkls, un zemes un māju cenas ir jātami zemākas nekā pārējos pilsētas rajonos. Tieši tāpēc tur dzīvo visvairāk iebraucēju kā jebkur citur pilsētā.
Griniča šinī ziņā ir izņēmums, droši vien tādēļ, ka tur atrodas universitāte, karaliskā observatorija un slavenais Griničas meridiāns — nulles atskaites punkts uz pasaules kartēm. Griniča ir vairāk angliska nekā kosmopolītiska, un pa to diezgan bieži klejo tūristi. Un ir pāris tādu ieliņu, kurās, noejot malā no ļaužu apsēstās Haistrītas, aci iepriecē puķu podiem apkārts veclaicīgs pabs ar sašķiebtām sienām vai zivju veikaliņu, kas sauc sevi par ģimenes biznesu jau no astoņpadsmitā gadsimta. Piemēram, nelielajā ieliņā ar skaisto nosaukumu Crystal Avenue pilsētas duna norimst, asfalts kārtīgi noslaucīts un visas māju durvis glīti nokrāsotas, ieskaitot lauvu galvas, kas mutē tur klauvējamos riņķus. Iela iet augšup, mājas rindojas gar slīpu nogāzi, un pašā galā aiz melnas čuguna sētas slienas Griničas parka papeles. Tās viegli kustas vējā un izraisa vēlmi atslābt zem ņirbošajām lapām. Gar ietvi rindojas tīras automašīnas, starp kurām nav nevienas, kas būtu vecāka par pieciem gadiem. Uzreiz var pateikt, kur dzīvo bezbērnu pleibojs, bankas menedžeris, kam patīk sportisks Aston Martin, bet kur – Londonas Kuģniecîbas muzeja direktora vietnieks ar sievu un diviem bērniem, kuri pārvietojas ar lielu un ērtu ģimenes Volvo. Šajā mazajā pasaulītē valda harmonija un laimīgs, atslābināts mietpilsonisms.
Izņemot māju numur trīspadsmit, kuras priekšā ar vienu riteni no četriem uz ietves bija uzbraucis noputējis Ford Transit ar apvazātu Rīgas Dinamo uzlīmi uz viena sāna un finieri stikla vietā aizmugurējās durvīs…” (fragments no „Pamodināt Lāčplēsi”)

Kino Raksti Nr.4 (34) 2011

admin — Fri, 23 Dec 2011 07:10:31 +0000

Aktuāla tēma: Filma un skatītājs (Sanita Grīna)
Atsaucoties uz publicēto: Latvijas Kultūras akadēmija iebilst Gintam Grūbem (Inga Pērkone, Pēteris Krilovs)
Latvijas intervija: Sniegs un zemenes. Ināra Kolmane (Kristīne Matīsa)
Vārds jaunajiem: Divi kinofestivāli, divi stāsti (Baiba Bergmane)
Pasaules intervija.: Maksa par principiem (Toms Treibergs)
Festivāls: Kur rāda citas filmas (Anita Uzulniece)
Reportāža: Picas (Agnese Zeltiņa)
Filmu tirgus: Toronto pieredze (Madara Melberga)
Festivāls: Leoparda zīmē – Lokarno 2011 (Ieva Pitruka)
Ārpus Rīgas: Cēsis-Kino-Identitāte (Linda Grundmane)
Kinovēsture: Filma Rūgts! – mākslas parādība (Dumitru Oleresku)
Profesionāli: Ugunīgs un krāsains (Viktorija Eksta)
Profesionāli: Pagātne, tagadne, nākotne (Kristela Bonne, Viktorija Eksta)
In memoriam: Romikam aizejot. Romualds Ancāns (1944–2011) (Jānis Streičs)
In memoriam: Ivars Skanstiņš (1945–2011) (Kristīne Matīsa)
In memoriam: Mijkrēšļa rotaļa ar spoguli (Marks Allens Svēde)
In memoriam: Guntis Grunte (1944–2011)
In memoriam: Rauls Ruiss (1941–2011) (Laura Lizuma)
Jubilāri Latvijā (Laima Žurgina)
Jubilāri pasaulē (Zane Dzene)

Stroika ar skatu uz Londonu

admin — Thu, 22 Dec 2011 07:58:21 +0000

Klausāmgrāmatā iznācis Viļa Lācīša darbs „Stroika ar skatu uz Londonu” – romāns, kurš pagājušajā gadā ieguva lielu lasītāju ievērību. Romānu par latviešu viesstrādnieka piedzīvojumiem Anglijā izteiksmīgi ielasījis izcilais JRT aktieris Vilis Daudziņš. Viņa kolorīto lasījumu papildina četras dziesmas romāna autora izpildījumā, kas Latvijas alternatīvā roka aprindās savulaik bijis pazīstams kā Sniegs.
Apgādā „Mansards” iznākusī grāmata „Stroika ar skatu uz Londonu” atzīta par visvairāk lasīto latviešu autora romānu 2010. gadā un saņēmusi vairākas balvas – Ventspils bibliotēkas simpātiju balvu, kā arī portāla Delfi lasītāju un grāmatnīcas Jānis Roze speciālbalvu. „Stroika ar skatu uz Londonu” bija Literatūras gada balvas finālists debijas nominācijā.

Tumsas krīts

admin — Tue, 20 Dec 2011 14:54:20 +0000

„Tumsas krīts” ir Jura Helda jaunākais dzejoļu krājums.

Juris Helds (1942), dzejnieks, dramaturgs un aktieris, publicējis dzejoļu krājumus „Naktsputna testaments” (1977), „Sirmās atslēgas” (1980), „Atmiņas lauskas” (1987), „Absinta laiks” (1994), „Uz aizmūžiem” (2000), „Lombards” (2003) un „Septiņi putni pār ceturtdienu” (2007), kā arī vairāk nekā desmit lugu.

(Divas) puses: Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās

admin — Fri, 16 Dec 2011 11:34:09 +0000

Grāmata piedāvā ielūkoties Otrā pasaules kara frontēs tapušās sešās latviešu karavīru dienasgrāmatās. Trīs to autori karoja Padomju Savienības karaspēkā un trīs – Vācijas bruņotajos spēkos. Viņi visi kopā mums rada stāstu pa latviešu karalaika ikdienu Otrā pasaules kara frontes abās pusēs. Tā ir dzīve kara izraisītajā sociālajā katastrofā, kad daudzi civilizācijas likumi vairs nepastāv, bet cilvēcība, dzīves alkas, māju un Latvijas vērtība iegūst īpaši spilgtu veidolu.
Otrajā pasaules karā abās frontēs karoja vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju, no viņiem dzīvību zaudēja gandrīz puse. Pārsvarā karā gāja bojā jauni cilvēki, kuri vēl nebija nodzīvojuši pusi cilvēkmūžam atvēlētā laika, kurus mājās gaidīja sievas, draudzenes, mazi bērni un vecāki. Grāmata ir veltījums Latvijas Otrā pasaules kara paaudzei.

Lieso laiku laimes formulas

admin — Mon, 12 Dec 2011 14:41:18 +0000

„Lieso laiku laimes formulas” – latviešu žurnālista un literāta Uģa Segliņa pirmā prozas grāmata.
„Lieso laiku laimes formulas” ir dienasgrāmata, kas atspoguļo autora redzēto un pamanīto vakar un šodien, turklāt tepat blakus. Ikdienišķās lietās un notikumos viņš rod trāpīgus secinājumus un filozofiskus vispārinājumus, portretējot arī „liesos laikus” kā īpašu laikposmu 21. gadsimta sākuma Latvijā.
„Skatoties caur savām brillēm, var redzēt sevi atspīdam otra brillēs. Aktualizējas vairāki teicieni, kas daudz ko citu padara par mums pašiem. Parādi, kas ir tavi draugi, un es pateikšu, kas esi tu pats. Mēs esam tas, ko esam redzējuši, izlasījuši, apēduši… Citi latvieši padara mūs par latviešiem. Mūsu mīlestība pret tuvākiem parāda, kā mēs mīlam sevi pašus. Citi man pasaka, kāds es esmu. Bieži gribas iesaukties: nu, ko citi var zināt? Bet – manī citi ierauga sevi. Spogulis, izrādās, ir izgudrots krietni pirms tam, kad ir izgudrots spogulis,” raksta autors 12. oktobrī, otrdienā.

Led Zeppelin. Mūzika, cilvēki un simboli. Roka faili 3

admin — Tue, 06 Dec 2011 19:48:13 +0000

Izdevums “Led Zeppelin. Mūzika, cilvēki un simboli” turpina sēriju “Roka faili”, kurā jau iznākušas grāmatas par grupām “The Beatles” un “Pink Floyd”.
“Led Zeppelin” nepastāv jau vairāk kā 30 gadu, taču viņu paveiktais iedvesmo arvien jaunas paaudzes. Tikpat aizraujoša kā grupas mūzika ir tās dramatiskā vēsture – reti kura no klasiskajām rokgrupām savā laikā ir saskārusies ar tik konsekventu kritikas neizpratni un noliegumu, kas vēlāk pārvērties vispārējā atzinībā. Vairākkārt vainoti plaģiātismā, melnās maģijas praktizēšanā un citos grēkos, rokenrola brīvības garu “Zeppelin” apvienoja ar tehnisku virtuozitāti, radošu vērienu un emocionālu dziļumu, kas viņiem joprojām nodrošina līderpozīcijas aptaujās par rokmūzikas izcilākajiem sasniegumiem. Neatņemama “Zeppelin” biogrāfijas sastāvdaļa ir hedoniskas pārmērības un cilvēcīgas traģēdijas – arī par grupas izjukšanas iemeslu kļuva bundzinieka Džona Bonama nāve 1980. gadā.

Meitene, Kas Nogrieza Man Matus

admin — Wed, 30 Nov 2011 11:36:55 +0000

Stāstu cikla „Meitene, Kas Nogrieza Man Matus” vienojošais elements ir 90. gadi – radikālu pārmaiņu laiks Latvijā, robežperiods, kuru šobrīd jau klasificējam kā „vēsturisku”, pētām tā fenomenu un dēvējam par retro. Mēs bijām pārdzīvojuši sociālismu, bet vēl nepratām sadzīvot ar mežonīgo kapitālismu, mēs dzīvojām nost, dzērāmies nost, mirām nost un gaidījām pasaules galu, kuram bija jāatnāk Millēniumā jeb 2000. gadā… Pasaules gals neatnāca, un tiem, kas bija izdzīvojuši, nācās vien dzīvot tālāk. (Kristīne Želve)

Kristīne Želve dzimusi 1970. gada 17. martā Rīgā. Studējusi kino režiju Latvijas Kultūras akadēmijā Anša Epnera kursā, veidojusi dokumentālās filmas un strādājusi Latvijas Televīzijā. „Meitene, Kas Nogrieza Man Matus” ir viņas pirmais stāstu krājums, kurā lasāmie darbi tapuši laika posmā no 2003. līdz 2004. gadam.

Lidojošās priedes

admin — Wed, 30 Nov 2011 11:07:15 +0000

Justīns Marcikevičs (1930–2011) – izcils lietuviešu dzejnieks, dramaturgs un tulkotājs, sarakstījis dzejoļu krājumus, poēmas, vēsturiskas drāmas, esejas un prozu. Viņa darbi plaši tulkoti.
Dzejnieks Jānis Peters grāmatas ievadā raksta: „Šis Justīna Marcinkeviča dzejas krājums no jauna atgādina leišu brāļu kultūras svētīgo ietekmi gan uz mūsu domāšanu, gan emocionālo jušanu. Lasot Marcinkeviču, kaut kas bezgala mīļš un senpazīstams uzverd no kopīgiem avotiem, bet reizē – tēli un metaforas skan kā kokā grieztu, no jauna uzietu un nedzirdētu eņģeļu koris senaizmirstā baznīciņā… Daina Avotiņa Lietuvā, tās cilvēkos un dzejā ir satikusi lielu savas dzīves mīlestību un ar savu sirdi atdevusi to cilvēkiem Latvijā.”

Jelgavas gleznotājs Uldis Roga

admin — Wed, 30 Nov 2011 10:48:55 +0000

Uldis Roga beidzis Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1966). Izstādēs piedalās, kopš 1973.gada. Nozīmīgākās izstādes: Baltijas republiku akvareļu izstāde Rīgā (1986). Personālizstādes Jelgavā (1991, 2001), Daugavpilī (1995), Tallinā (1995), Talsos (1997). Latvijas Mākslinieku Savienības biedrs, kopš 1986.gada. Jelgavas mākslinieku grupas biedrs, Jelgavas pilsētas kultūras nama mākslinieks noformētājs (1966-1977), zīmēšanas kursu vadītājs (no 1977). Glezno Zemgales ainavas, piepilsētas, senās Jelgavas motīvus, ievērojamu kultūras darbinieku dzimtās vietas (“Sprīdīši”, “Zilēni”, “Auči”). 70. gadu sākuma darbos bieži izmantojis formu stilizāciju, tā veidojot gleznas ar dekoratīvu raksturu. 80. gados atgriezies pie reālistiska tēlojuma, uzsverot noskaņas dabā, diennakts un gadalaiku raksturīgo apgaismojumu. Mākslinieks galvenokārt strādā akvareļa un pasteļa tehnikā, bieži vien tās savieno un izmanto kā interesantu izteiksmes līdzekli.

Āda

admin — Tue, 08 Nov 2011 10:57:29 +0000

“Āda” ir Ingas Gailes poētiskā valodā sarakstīta luga par Ādamu un Ievu mūsdienu Rīgā. Varoņu mīlestības meklējumi risinās pilsētas, naudas un slavas kārdinājumu džungļos.
2011. gada 6. novembrī Ģertrūdes ielas teātrī notika šīs lugas pirmizrāde. Iestudējuma režisors ir Andrejs Jarovojs, Ievas un Ādama lomās Anta Aizupe un Ivars Krasts.

Ritums. Būvnieks un gleznotājs

admin — Wed, 26 Oct 2011 08:56:08 +0000

Iebraucis bagātnieku zemē Amerikā, Jānis Ritums nolēma, ka var dzīvot un sacensties ar amerikāņiem. Viņš ir pieredzējis gan panākumus, gan grūtības un krīzi, taču nokritis uz kājām un, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, turpinājis attīstīties tālāk blakus ceļos. Rituma uzņēmība ir paraugs un priekšzīme, kā jādzīvo – ar apziņu: “Man tas ir jāvar, es to izdarīšu.”
Jānis Ritums ir atgriezies Latvijā. Šīs grāmatas iznākšana tieši tagad ir ļoti svarīga, jo parāda, kā viens cilvēks, darbojoties dažādās jomās, var sasniegt iecerēto un arī kļūt turīgs. Jānis Ritums nekad nav padevies, bet palicis uzticīgs sev, saviem spēkiem, savai tautībai un tautai.

Astrīde Ivaska, dzejniece,
Ingeborgas Ritumas klasesbiedrene Rīgas Franču licejā

Muguras sāpju ārstēšana. Emociju ietekme uz veselību

admin — Tue, 18 Oct 2011 13:31:01 +0000

Autors, medicīnas doktors un pasaulē pazīstama autoritāte hronisku sāpju terapijā, atklāj, kā apspiestas emocijas ietekmē veselību un bieži izraisa stipras sāpes. Viņš iepazīstina ar rūpīgi izstrādātu ārstniecības programmu, kas palīdzēs atbrīvoties ne vien no sāpēm, bet arī bailēm sportot un nodoties citām fiziskajām aktivitātēm.
Grāmata māca nepadoties sāpēm un mudina atklāt apspiestas dusmas, trauksmi un citas emocijas. Gan tiem, kurus moka muguras sāpes, gan mediķiem, kuri cenšas tās novērst vai mazināt, šis darbs liek risināt problēmu netradicionālā veidā.