Apostrofa klausāmgrāmatas
Vilis Lācītis. Lasa Vilis Daudziņš
Stroika ar skatu uz Londonu
Klausāmgrāmatā iznācis Viļa Lācīša darbs „Stroika ar skatu uz Londonu” – romāns, kurš pagājušajā gadā ieguva lielu lasītāju ievērību. Romānu par latviešu viesstrādnieka piedzīvojumiem Anglijā izteiksmīgi ielasījis izcilais JRT aktieris Vilis Daudziņš. Viņa kolorīto lasījumu papildina četras dziesmas romāna autora izpildījumā, kas Latvijas alternatīvā roka aprindās savulaik bijis pazīstams kā Sniegs.
Apgādā „Mansards” iznākusī grāmata „Stroika ar skatu uz Londonu” atzīta par visvairāk lasīto latviešu autora romānu 2010. gadā un saņēmusi vairākas balvas – Ventspils bibliotēkas simpātiju balvu, kā arī portāla Delfi lasītāju un grāmatnīcas Jānis Roze speciālbalvu. „Stroika ar skatu uz Londonu” bija Literatūras gada balvas finālists debijas nominācijā.
Liāna Langa ar Zane Šmite, Ilze Grunte, Gints Pabērzs, Andris Grunte
Skatiens/Glances
Etnodžeza un dzejas diskā SKATIENS tautas dziesmas dzied pazīstamā dziedātāja Zane Šmite, muzicē Ilze Grunte, Gints Pabērzs un Andris Grunte, savukārt savu dzejas ciklu SKATIENS ierunājusi Liāna Langa.
SKATIENS ir laikmetīgās dzejas un mūzikas projekts, kurā vienā veselumā, skanot etnodžeza improvizācijām, saaužas latvju dainas un Liānas Langas laikmetīgā dzeja. Mūzikas apskatnieks Klāss Vāvere par to saka: “SKATIENS ir kosmisks, tautisks, globāls, pagānisks, rudenīgs, distancēts un iesaistīts… eksistenciāla šodienas dalībnieces meditācija skaudrā dzejas valodā un latviešu tautasdziesmas ar mūžības pamatīguma vieglumu un džeziski rotaļīgu nopietnību.”
„Ieraksta lielāko daļu veido teicējas Domicellas Ļīpeņas (1901 Izvalta – 1992 Preiļu raj. Raunieši) teiktās melodijas. Šodien tās skan citādāk. Citādāk šajā laiku, ritmu un esību satiksmē ar šodienas rakstīto, runāto, dziedāto vārdu, šodienas steidzīgo cilvēku. Tomēr dziļi un patiesi,” stāsta dziedātāja Zane Šmite.
„Dzejoļu cikls SKATIENS ir Liānas Langas ceturtā krājuma VILKOGAS smaguma centrs, tā kulminācija. Tajā Langai raksturīgajā intensīvajā stilā pat vienas rindas robežās savienojas tēli no visdažādākajām realitātes un pārrealitātes teritorijām,” norāda jaunākās paaudzes dzejnieks Arvis Viguls.
Diska bukletā Klāsa Vāveres, Zanes Šmites un Arvja Vigula esejas ir lasāmas latviešu un angļu valodā, savukārt cikls SKATIENS pieejams angļu valodā Margitas Gailītis atdzejojumā.
Jānis Kaļķis. Lasa Arnis Līcītis
Ievads stipro alkoholisko dzērienu kultūras vēsturē. CD
Jaunajā izdevumā pastāstīts par destilācijas procesa pirmsākumiem Senajā Ēģiptē, Ķīnā, Arābu valstīs un Eiropā. Kas ir bijuši pirmie atklājēji? „Vēsturnieks un alķīmijas pētnieks Entonijs Hauss piedāvā kompromisa variantu – iespējams, ka katra no šīm tautām ir veikusi destilācijas eksperimentus neatkarīgi viena no otras un pie šī atklājuma nonākušas apmēram vienlaicīgi. Tiek uzskatīts, ka tieši eiropieši ir aizdomājušies līdz destilātu iekšķīgas lietošanas idejai, tomēr zināšanas par destilāciju ir atnesuši arābi,” stāsta Jānis Kaļķis. „„Ir jāsaprot, ka destilācija ir nekas cits kā attīrīšana un atdalīšana – smalkais no raupjā, zūdošais no paliekošā, bet materiālais no nemateriālā”. Šādi sākas Strasbūras ārsta Jeronīma Braunšveiga lielais traktāts par šķidrumu destilāciju, kurš ticis uzrakstīts XVI gs. sākumā un, ja runājam par procesu kā tādu, tad tas ir palicis nemainīgs savā būtībā līdz pat mūsdienām.””
Jaunajā izdevumā var uzzināt, kā radušies stiprie alkoholiskie dzērieni, ko patērē šodien – armanjaks, džins, viskijs, konjaks, vodka un citi.
Kārlis Skalbe. Lasa Ninuce Leimane un Rūdolfs Plēpis
Ziemas pasakas. mp3
Klausāmgrāmatu sērijā „Literatūras kanons” mp3 formātā izdotas latviešu literārās pasakas žanra radītāja, klasiķa Kārļa Skalbes „Ziemas pasakas”. Tās ierunājuši aktieri Ninuce Leimane un Rūdolfs Plēpis. Ierakstā dzirdamas desmit pasakas: „Kaķīša dzirnavas”, „Jūras vārava”, „Mūžīgais students un viņa pasaka”, „Pelnrušķīte”, „Pasaka par vērdiņu”, „Milzis”, „Bendes meitiņa”, „Ķēniņa dēla trīs dārgumi”,„Meža balodītis”, „Dvēseļu mežs”.
„Skalbe viens no pirmajiem latviešu rakstniecībā tiecās apvienot latviešu kultūrā un pasaules izjūtā balstītu tradīciju un Eiropas modernismu, radot pasakas žanru, kurā savdabīgi atklājas simbolismam raksturīgā noslēpumainā pasaule. Tajā saplūst fantastiskais un pazīstamais, dzīve un sapnis. Skalbes pasakām nav latviešu pasaku tradīcijai noteikto robežu, tajās viss pastāv un darbojas vienlaikus – atpazīstama ainava, pasakas sižets, stāstītāja dabas vērojums un mūžības apjauta. Pasaku pasaule piepildās ar lietām un norisēm, un katrai no tām ir sava vieta, nozīme un dzīvība,” uzskata literatūrzinātnieks Raimonds Briedis.
„Mūsuprāt, Kārļa Skalbes „Ziemas pasakas”, kuras ir iekļautas Latvijas Kultūras kanonā, iznākušas savlaicīgi, tieši pirms ziemas saulgriežiem. Tas ir laiks, kad katrā ir iekšēja nepieciešamība garīgi attīrīties, sagatavoties nākamajam gadam. Kārļa Skalbes pasaku klausīšanās draugu un ģimenes lokā vai vienatnē to veicinās,” domā izdevniecības „Apostrofs” pārstāve Liāna Langa.
Knuts Skujenieks. Lasa Knuts Skujenieks un Juris Strenga
Iesien baltā lakatiņā. CD
Latviešu dzejas un atdzejas meistara Knuta Skujenieka klausāmgrāmatā ir iekļauti dzejoļi no krājumiem „Iesien baltā lakatiņā”, „Sēkla sniegā”, „Lirika un balsis”, „Mūsu dzīve nokalpotā”, kā arī bilingvālā krājuma ‘Es pabiju tālos ciemos”. Šo savu dzejoļu izlasi veidojis Knuts Skujenieks. Jaunais audio izdevums būs noderīgs ne vien ikvienam dzejas lasītājam, bet arī skolu un augstskolu pedagogiem, skolēniem un studentiem.
Klausāmgrāmata iznākusi sērijā „Autora balss”. Dzejoļus ir ierunājis Knuts Skujenieks un aktieris Juris Strenga.
Šim izdevumam īpaši sarakstītajā esejā literatūrzinātniece Inta Čaklā norāda, ka „…Knutam Skujeniekam visos dzīvošanas un dzejošanas posmos svarīgs vārds ir patiesība, patiesīguma prasība. Vārds vienkāršs, bet – īpaši dzejā – tā jēga nemaz nav vienkārša, tā ietver sevī dažādus un daudzveidīgus attieksmju un saistību tīklus un arvien pastāv gan kā estētiska (stila) kategorija, gan kā ētiska prasība. Knuta Skujenieka dzejā patiesīguma mērs ik palaikam tiek izvērtēts no jauna un ir mainīgs; attiecībā pret saviem tekstiem tas ir būtisks, arvien atjaunojams un spodrināms kritērijs. Ar patiesīguma prasību saistītas gan bagātīgās ironijas un pašironijas izpausmes, gan noraidoša attieksme pret pozām un lomām, uz kurām viņš mūžā pieredzētā, godam izturētā dēļ, šķiet, gluži labi varētu pretendēt: pravietis, varonis, cietējs. Bet jau Mordovijas lēģera laikā kādā dzejolī Knuts brīdina sevi (mākslinieku) no kārdinājuma “par kapeiku ciest / par rubli kliegt”. Šo estētisko prasīgumu, stila izkoptību, poētisko precizitāti un dzejas vārdu “īstenumu” var uzlūkot par Knuta Skujenieka dzīves un mākslas dominanti.”
Liāna Langa. Lasa Liāna Langa
Es pēkšņi atmodos no dziļa miega. CD
Liānas Langas dzejoļu izlase „Es pēkšņi atmodos no dziļa miega” CD formātā nākusi klajā sērijā „Autora balss”. Klausāmgrāmatā autores lasījumā dzirdami dzejoļi no krājumiem „Iepūt taurītē, Skorpion!” (2001), „Antenu burtnīca” (2006) un „Vilkogas” (2010). Kopā izlasē dzirdami 34 dzejoļi.
Izdevuma bukletā publicētajā esejā dzejnieks Edvīns Raups raksturo autores daiļradi: „Liānas Langas dzejā parastā, haotiskā ikdienas vide piepeši iegūst noteiktas koordinātes, visuma aukstajā telpā ieplūst silta, spēkā mutuļojoša dzīvības dvaša, kas satver aiz matiem eksistences jēgu un velk laukā, velk šurp, glābj. Langas poētiskās pasaules tekstuālajai ritmikai piemīt milzīgs spēks, kas līdzīgi atvaram sagrābj tevi un rauj iekšā, lai tad – izskolotu, apmācītu – palaistu ganīties sulīgu metaforu pļavās, kur katrs vārds, šķiet, atkal ir atguvis pirmatnējo nozīmi un pārgalvīgi un pārliecinoši drasē pa urbanizētas vides izaicinošo pasauli.”
Vizma Belševica. Lasa Vizma Belševica, Dina Kuple, Elita Kļaviņa
Melns – sarkans – zelts. CD
Klausāmgrāmatā CD – Vizmas Belševicas dzejoļu izlasē „Melns – sarkans – zelts” – dzirdamas Vizmas Belševicas un aktrises Dinas Kuples balsis. Dzejoļus no krājumiem „Gadu gredzeni” un „Dzeltu laiks” ierunājusi JRT un kino aktrise Elita Kļaviņa. Ierakstā dzirdami 53 Vizmas Belševicas dzejoļi.
Vizma Belševica ir viena no visizcilākajām latviešu dzejniecēm un prozistēm, viņas darbi – dzejoļu krājumi „Dzeltu laiks” un „Gadu gredzeni” ir iekļauti Literatūras kanonā līdz ar prozas darbu „Bille”.
CD grāmatiņā lasāmas īpaši šim izdevumam sarakstītās Knuta Skujenieka, Jura Kronberga, Ingmāras Balodes un Liānas Langas esejas par Vizmas Belševicas vietu un nozīmi Latvijas kultūrā.
„Kur ir dzejnieces lielums? Viņa nevienu nemierina, nevienam neko neapsola, nerāda mākonim zelta maliņu. Vizmas dzeja ir skarba, rūgta, atklāti vai pieklusināti traģiska – kā jau dzīve. Šī dzeja ir patiesa, talantīga un dziļa. Puspatiesību, pusemociju un pusmorāles pasaulē tā dod spēku. Šo spēku rūdījuši maldu un apskaidrības ceļi, vajāšanas un aizliegumi, sāpes un izmisums. Un pāri visam – sūrais un skaistais dzejas amats, apbrīnojamā latviešu valoda, iegūta neatlaidīgā darbā un dziļā izpratnē,” savā esejā saka dzejnieces laikabiedrs Knuts Skujenieks.
Margarita Stāraste. Lasa Valda Liepiņa
Pasakas. Pintiķu ciems. mp3
Pintiķi ir pasaku būtnes, kas dzīvo pļavā starp zāles stiebriem. Viņiem ir sava pasaule un savas nodarbes – Snaudulītis dzirnavās maļ miegu un raibus sapnīšus, Čunčuriņš ir ciema dziednieks un homeopāts, Tikšķītis rūpējas, lai pulksteņiem nezūd gaita, Dūrieniņš šuj apģērbus un apavus, bet Tuntulītis tirgo preces un kārumus. Pelēni Žviks un Snīpa arī grib darīt visu to, ko prot pintiķi. Diemžēl viņiem pietrūkst pacietības un darbiņi pārvēršas nedarbiņos.
“Laimes bērniem esot gaišas acis…tikai laimes bērni atrod mazo Pintiķu ciemu,” uzskata Margarita Stāraste.
“Pintiķu ciemu” ierunājusi Valda Liepiņa un ieraksts tapis Austrālijas radio 1991. gadā.
Māra Cielēna. Lasa Vera Singajevska
Pasakas. Pulksteņu nakts gaitas
Māras Cielēnas pasakas ierunājusi leģendārā aktrise Vera Singajevska. Diska klausītāju mērķauditorija ir gan pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērni, gan viņu vecāki, jo Māras Cielēnas pasakas pēc satura ir aizraujošas un arī filosofiskas. Vera Singajevska tikai viņai vienīgajai raksturīgā intonācijā diskā ierunājusi septiņas pasakas.
2003. gadā Māras Cielēnas krājums “Pasakas” saņēmis augstāko atzinību – Gada balvu literatūrā.
“Kopš bērnu dienām Veras Singajevskas balss man saistās ar laimes izjūtu. Pavisam vienkārši: atskan šķelmīgi mīļa un apbrīnojami vitāla balss – un pieslēdz mani priekam. Kā Mocarta skaņdarbu pirmās taktis. Tikai tagad aptveru, ka šis “pieslēgums”, iespējams, veicinājis manu tieksmi ar saviem darbiem iepriecināt citus. To, ka Vera Singajevska iedzīvinājusi manas pasakas, es uzskatu par dāvanu, negaidītu un, lai cik dīvaini neizklausītos, savā ziņā visu mūžu gaidītu. Tagad ir tā, it kā Ziemsvētku vecītis būtu izpildījis senu vēlēšanos, līdz ar to stiprinādams pārliecību, ka viņš ir…” priekā dalās rakstniece Māra Cielēna.
Imants Ziedonis. Lasa Imants Ziedonis un Jānis Paukštello
Kukainīt, re, kā saule spīd
Imanta Ziedoņa un pazīstamā aktiera Jāņa Paukštello lasījumā diskā var noklausīties 59 dzejoļus no Latvijas Radio arhīva 1988. gada ierakstiem un grāmatām „Caurvējš” (1975), „Man labvēlīgā tumsā” (1979) un „Re, kā” (1981). Jaunā CD vāku rotā Aleksandra Stankēviča zīmējums.
Audio izlases programmatiskais dzejolis „Kukainīt, re, kā saule spīd” dzirdams divas reizes – kā pirmais izlases dzejolis autora un kā pēdējais – Jāņa Paukštello izpildījumā.
„Imanta Ziedoņa dzejas CD ir loģisks solis un savā veidā arī veiksmes garants, jo neviena no viņa grāmatām līdz šim nav aizslīdējusi garām lasītāju lokam nemanīta un nenopirkta,” uzskata Imanta Ziedoņa Rakstu sastādītāja, literatūrzinātniece Andra Konste. Viņas eseja par dzejnieku ir lasāma klausāmgrāmatas bukletā.
Gundega Repše
Septiņi stāsti par mīlu. mp3
Grāmata “Septiņi stāsti par mīlu” tika izdota 1992.gadā apgādā “Literatūra un māksla”, iegūstot lasītāju un kritiķu ievērību. Klausāmgrāmatā stāstus ielasījusi Gundega Repše.
“Stāstu krājums “Septiņi stāsti par mīlu”, dēvēts arī par Gundegas Repšes modernisma spožāko paraugu, ir grāmata, kurā emocionālās gaviles un katastrofas, pasaules kultūras kodi un likteņa jausmas ir savijušies apbrīnojami daudzkrāsainā un ekspresīvā vēstījumā, kuru katrs var atšifrēt atbilstoši savai spējai nolasīt dažādas zīmes. Līdzās prototipu siluetiem vīd Bībeles un pasaules literatūras tēli. Līdzās gandrīz eksaltētam varoņu emociju tēlojumam izskan disputs par mūžības tēmām,” uzskata Anita Rožkalne
“Gundega lasa viegli. Dabiski un nepārspīlēti. Lasījums surdīnē tekstā iedzīvinātos emocionālos viļņojumus un virpuļus, un balss kļūst par vēl vienu darbojošos personu līdzās pašas rakstnieces tēlam, kas klātesošs jaušams ikvienā viņas darbā. Tā ir spēcīgas personības zīme – nenovēršama un dabiska pašizpausme ikvienā solī. Un tā ir labas literatūras zīme – ne ar vienu citu balsi nesajaucams skanējums, gan skaļi, gan klusībā lasot,” speciāli audiogrāmatas izdevumam rakstītā esejā norāda literatūrzinātniece Anita Rožkalne.
Velta Sniķere
Pietuvoties vārdiem. CD
Sev raksturīgā meditatīvā intonācijā dzejniece ierunājusi 46 dzejoļus no grāmatas ar tādu pašu nosaukumu. Apgādā „Valters un Rapa” Veltas Sniķeres grāmata „Pietuvoties vārdiem” iznāca 2003. gadā.
Velta Sniķere dzīvo Londonā un ir viena no pazīstamākajām jogas pasniedzējām Lielbritānijā. Savas dzejas publiskos lasījumus viņa apvieno un papildina ar mudrām – indiešu dejai raksturīgām izteiksmīgām roku un auguma kustībām.
Īpašā izdevuma bukletam rakstītā esejā literatūrzinātniece Anita Rožkalne norāda: „Veltas Sniķeres dzejā apvienots latvju dainu ietilpīgums ar jogas lakonismu, un tas attiecas ne tikai uz dzejas formu, bet arī uz frāzes jēdzienisko daudzdimensionalitāti. Savā dzejā Velta Sniķere šķietami eksakti un vārdos skopi izsaka it kā mirklīgas izjūtas, kurām ar prātu aptveramu jēgu nereti piešķir vien intonācija un tajā saklausāmais zemteksts.”
Aija Odiņa. Lasa Ninuce Leimane
Ievads dāmu etiķetē. CD
Klausāmgrāmatas teksta autore ir pazīstamā protokola un etiķetes eksperte Aija Odiņa, trīs grāmatu autore par protokolu un lietišķo etiķeti un konsultante par etiķetes jautājumiem. Aija Odiņa izveidojusi un no 1992.g līdz 1996.g. vadījusi Valsts protokolu, dibinot un veidojot valsts protokolārās tradīcijas. Pārstāvējusi Latviju kā ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vatikānā, Maltas Bruņinieku Ordenī, Čehijas Republikā, Horvātijas Republikā, Spānijas karalistē. Pašlaik lasa lekciju kursus augstskolā lietišķajā un biznesa etiķetē, diplomātiskā protokola jautājumos, sniedz konsultācijas Latvijas uzņēmējiem, oficiālām amatpersonām. Vadījusi šādu kursu arī Kārļa universitātē Prāgā.
Noklausoties CD, dāmas var nostiprināt savas zināšanas etiķetes jautājumos, kā arī iepazīties ar jauninājumiem šajā jomā. Klausāmgrāmata būs noderīga katram, kurš apmeklē saviesīgus pasākumus un ciena pasaulē pieņemtas uzvedības un kultūras normas ikdienā un svētkos.
Aija Odiņa. Lasa Āris Rozentāls
Ievads kungu etiķetē. CD
Noklausoties CD, kungi var nostiprināt savas zināšanas etiķetes jautājumos, kā arī iepazīties ar jauninājumiem šajā jomā. Klausāmgrāmata būs noderīga katram, kurš apmeklē saviesīgus pasākumus un ciena pasaulē pieņemtas uzvedības un kultūras normas ikdienā un svētkos. Nereti tieši mūsu manieres ir tās, kuras par mums atstāj pirmo un neizdzēšamo iespaidu. Atjaunojot zināšanas etiķetes un labu manieru jautājumos, būs vērts noklausīties ikvienam vaļas brīdī, braucot mašīnā vai pošoties oficiāliem godiem.
Mariona un Verners Tiki Kistenmaheri. Lasa Reinis Upenieks
Dzīvo vienkāršāk! Beidzot vairāk laika. mp3
Bestsellers “Dzīvo vienkāršāk” jau ir palīdzējis vairāk nekā miljonam cilvēku patiesi dzīvot vienkāršāk: cilvēki ir atbrīvojušies no liekā balasta savā dzīvē, labāk izpratuši savas attiecības ar naudu, atvadījušies no pārspīlēta perfekcionisma, izbeiguši pārlieku satraukties par savu sportisko formu. Šī klausāmgrāmata māca mierīgāk izturēties pret laiku; daudzas tūdaļ īstenojamas idejas iemācīs jums distancētāk uzlūkot apgalvojumu “laiks ir nauda”. Jūs jutīsiet, ka īsā laikā paveicat vairāk un atkal brīvi rīkojaties ar savu laiku.
Džīna Vebstere. Lasa Aija Uzulēna
Garkājtētiņš. mp3
Aktrise un tulkotāja Aija Uzulēna ierunājusi savulaik progresīvās amerikāņu rakstnieces Džīnas Vebsteres (1876-1916) populāro romānu vēstulēs “Garkājtētiņš”. Romānā aprakstīts kādas bārenes liktenis, par kuras izglītošanu uzņemas atbildību meitenei nepazīstams mecenāts, kurš uzskata, ka bārenei ir rakstnieces dotības. Viņa vienīgais lūgums ir ik mēnesi saņemt galvenās varones rakstītas vēstules par dzīvi koledžā. Savulaik Aija Uzulēna “Garkājtētiņa” lasījumu ierakstījusi Latvijas radio. Šis ir jauns romāna audio ieraksts.
Sudrabu Edžus. Lasa Rūdolfs Plēpis
Dullais Dauka. mp3
Sudrabu Edžus “Dullo Dauku” sarakstījis 1900.gadā. Tas ir stāsts par sākumskolas vecuma zēnu, kurš dzīvo nabadzīgā ģimenē ciemā pie jūras. Viņa tēvs, zvejnieks, no jūras nav pārnācis. Apkārtēji zēnu sauc par Dullo Dauku, jo viņam ir ciema ļaužu videi neraksturīgs izzinošs un taujājošs intelekts. Apkārtējie viņu nesaprot, un zēna dzīves gaitas ir vientulīgas, taču interese par apkārtējo pasauli piepilda zēna dzīvi un ļauj pārvarēt grūtības. Dullais Dauka ir romantisks varonis, kura nākotne nav paredzama. Zēna lielākais sapnis ir sasniegt apvārsni, vietu, kur jūra satiekas ar debesīm.
“Dullais Dauka ir ideāla meklētājs, trausli naivs. Līdzībā ar Jāņa Poruka “Pērļu zvejnieku”, viņš ir traģisks pretstats mūsdienu merkantilajai pasaulei. Latviešu literatūrā “Dullais Dauka”, manuprāt, ir līdz šim nepārspēts literārs veikums savdabīgās autora valodas dēļ. Esmu ierakstījis vairākus literārus darbus, tomēr šis bija viens no grūtākajiem un tai pat laikā aizkustinošākajiem ierakstiem,” atzīst Rūdolfs Plēpis.
Jānis Ezeriņš. Lasa Juris Strenga
Noveles. mp3
Latviešu anekdotiskās noveles žanra spilgtākā pārstāvja Jāņa Ezeriņa (1891-1924) septiņus darbus niansēti un intonatīvi bagātīgi ielasījis aktieris Juris Strenga. Izdevumā var noklausīties noveles „Jaunsaimnieks Čukans”, „Kaprači”, „Mērkaķis”, „Prinča mantinieks”, „Pusdienas ar mūziku”, „Zvanītājs” un „Tornis”.
„Klausāmgrāmatas domātas aktīvam un inteliģentam literatūras interesentam, kurš labprāt lasa un klausās literatūru,” uzskata izdevniecības pārstāve dzejniece Liāna Langa. „Ar lielu interesi pārlasīju Jāņa Ezeriņa noveles, lai tās atlasītu jaunajai klausāmgrāmatai. Vēlreiz pārliecinājos, cik tās, kā jau īsta klasika, ir aktuālas mūsdienās! Cilvēka daba Jāņa Ezeriņa novelēs atklājas visā tās spēkā un vājumā, un jāsecina, ka arī šodien esam tādi paši, kā savus varoņus attēlojis izcilais rakstnieks.”
„Kopš jaunības man īpaši patīk lasīt stāstus un noveles, jūsmoju par O.Henriju un Somersetu Moemu. No latviešiem – Aleksandru Čaku un Jāni Ezeriņu. Ezeriņš ir izcils ar savu latvisko kolorītu, valodu un tēliem. Ielasot šīs noveles, kaut kāda shēma nebija iespējama, bija jāpaļaujas uz intuīciju, un tas šajā darbā bija visinteresantākais. Īsts uzmanības vingrinājums!” atceroties noveļu ielasīšanas darba procesu studijā, atzīst aktieris Juris Strenga.
Valentīna Grandāne. Lasa Juris Lisners
Ievads vīna kultūras vēsturē
Pazīstamās vīnzines Valentīnas Grandānes speciāli šim audio izdevumam sacerēto darbu “Ievads vīna kultūras vēsturē” ielasījis Nacionālā teātra aktieris Juris Lisners. Ieraksts ir pusotru stundu ilgs.
Jaunajā izdevumā pastāstīts par vīna kultūras pirmsākumiem Senajā Ēģiptē un Noasa vīna dārzā Ararata kalna pakājē, tās turpinājumu Senajā Grieķijā un Romā, tālāk katoļu baznīcas intelektuālo ieguldījumu vīna evolūcijā, cisterciešu ordeņa mūku veiktajiem atklājumiem klosteru vīna dārzos un koloniālisma laikmeta pienesumu tā attīstībā līdz pat 20. gadsimtam. Klausoties šo ierakstu, var uzzināt, cik litru vīna dienā izdzēra vācieši 16. gadsimtā, kur tika izgudrotas koka mucas vīna uzglabāšanai un transportēšanai, kurā gadsimtā vīna darīšanā sāka lietot sēru un daudzus citus interesantus faktus.
Nora Ikstena
Dzīves svinēšana. mp3
Tas ir viens no populārākajiem Noras Ikstenas romāniem, kurš apgādā „Atēna” iznāca 1998. gadā. Romānu studijā atraktīvi ielasījusi pati autore.
Īpašā izdevuma bukletam rakstītā esejā rakstniece Inga Ābele saka: „Nebīšos apgalvot, ka Noras Ikstenas romāns ir savveida renesanses romāns latviešu literatūrā. Palūkosimies, kāda ir tā uzbūves struktūra. Jāatceras, ka termins renesanse sākotnēji raksturoja kultūras un garīguma atdzimšanu pēc antīkās pasaules parauga, jo Viduslaikos cilvēku uzskatīja tikai par elementu Dieva radītajā pasaules kārtībā; visu šīs pasaules centienu mērķis bija pestīšana viņsaulē. Noru Ikstenu gauži maz interesē pestīšana viņsaulē, jo latviskais kultūrslānis ir tik biezs, ka uzskatā par viņsauli valda gluži vai haoss – kā latviskajos buramvārdos, kur eņģelis sit kokles, svētā sieva iet dancot, bet Dieviņš aiz baznīcas nogulis gar zemi. Par kādu pestīšanu kādā viņsaulē var būt runa?”
Apostrofa klausāmgrāmatas
Lietusdārza grāmatasApmaksā internetā
Abonē KINO RAKSTUS
Populārākās šonedēļ
(Divas) puses: Latviešu kara stāsti. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatāsUlda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā
Led Zeppelin. Mūzika, cilvēki un simboli. Roka faili 3Klāss Vāvere
Tumsas krītsJuris Helds
Meitene, Kas Nogrieza Man MatusKristīne Želve
Pamodināt LāčplēsiVilis Lācītis