Mans sapnis ir un paliek kādreiz atgriezties
Grāmatā „Mans sapnis ir un paliek kādreiz atgriezties” apkopotas Judītes Zuikas vēstules, kas laikā no 1943. līdz 1997. gadam rakstītas jaunības dienu draudzenei Rasmai Vizbulītei Vīlipai Latvijā. Izdevumā iekļautas arī Judītes mātes Martas un brāļa Elmāra rakstītās vēstules.
Vēstulēs Judīte Zuika stāsta par dzīvi Vācijā, darba dienestā, tad pēckara apstākļos un beidzot – emigrācijā, Austrālijā. Judītei bija vērīga acs un literāras dotības. Viņa rakstīja arī dzejoļus, vēlējās kļūt par rakstnieci. Publicējusies izdevumā „Skolu Dzīve”, viens dzejolis 1939. gadā publicēts arī laikrakstā „Tēvijas Sargs”. Judītes vēstules ir tik izteiksmīgas literārā talanta dēļ, lielisks ir viņas apraksts par mēnesi ilgo braucienu ar kuģi uz Austrāliju.
Kā grāmatas ievadā raksta Rasma Vizbulīte Vīlipa, „gadiem ritot, pienāk laiks, kad personiskais iegūst plašāku skanējumu, tas var pat kļūt par laikmeta liecību un uzrunāt citas paaudzes. Senas vēstules ļauj emocionāli izprast svarīgus pagātnes notikumus. Domāju, ka šī publikācija ir savā ziņā mūsu tautas likteņstāsts, atspoguļots vienas ģimenes pārdzīvotajā, tāpēc negribējās ļaut tām izzust, izdziestot kādreiz ar zīmuli uz slikta papīra rakstītajām rindiņām”.
Jāns Kaplinskis
Acs
Sērijā „Mansarda kolekcija” laista klajā jau astotā grāmata – ievērojamā igauņu dzejnieka un rakstnieka īsromāns „Acs”, ko latviešu valodā tulkojis dzejnieks Guntars Godiņš.
Īsromāns „Acs” ir savdabīga grāmata, kuras pamatā ir cilvēka cenšanās saprast nesaprotamo Dieva eksistenci, meklēt kristietības un citu reliģiju atšķirības. Kā grāmatas ievadā raksta tās autors, „šī stāsta ierosinātāja ir kāda doma. Uzskatu, ka cilvēks ir pilns paradoksu. Kristieši un musulmaņi cer uz dzīvi pēc nāves, Indijā cits citu cenšas atbrīvot no nākamo dzīvju rata, tur mūžīgā nāve cilvēkam šķiet labāka nekā mūžīgā dzīve. Kristīgā un islāmiskā mistika ir meklējusi iespēju tuvoties Dievam, sajust Dieva klātbūtni, to, ko ebreju mistika dēvē par Shehina un kas kabalistiskajā tradīcijā ir kļuvusi par atsevišķu būtni. Es iedomājos, kā varētu justies cilvēks, kas patiešām sajūt Dieva klātbūtni, kas redz Dieva aci viņam sekojam. Ir grūti iztēloties, kā cilvēks šo Dieva ciešo acs skatu varētu izturēt”.
Igauņu dzejnieka un rakstnieka Jāna Kaplinska (1941) vārds Latvijā nav svešs. Viņa dzejoļi, esejas, stāsti bērniem un intervijas ir publicētas pie mums samērā regulāri. 2001. gadā apgādā „Daugava” tika izdota plaša Jāna Kaplinska dzejas izlase. Jāns Kaplinskis ir viens no pazīstamākajiem dzejniekiem un rakstniekiem Eiropā, viņa dzejas, prozas, esejas grāmatas ir izdotas daudzās valodās, viņš ir ieguvis vairākas Igaunijas un citu valstu literārās balvas, bijis izvirzīts arī prestižajai Nobela prēmijai.
Jāna Kaplinska īsromāns „Acs” tulkots un izdots ar Igaunijas Kultūrkapitāla atbalstu.
Kino Raksti Nr.3 (28) 2010
Aktuāla tēma: Kā izvārīt zupu no cirvja (Sanita Grīna)
Latvijas intervija: Netraucēt dzīvei notikt. Jurģis Krāsons (Kristīne Matīsa)
Mūsējo pieredze: Ir jāiet tālāk! (Zane Balčus)
Recenzija: Nospēlētas un piedzīvotas dzīves (Normunds Naumanis)
Kino un fotogrāfija: Vietas, kurās nefilmēt (Gints Bērziņš)
Pētījums: Next Door to Alice (Mārtiņš Slišāns)
Kino un mūzika: Asinis uz ģitāras stīgām (Uldis Rudaks)
Kino un dzīve: Reiz dzīvoja… (Ieva Pitruka)
Festivāls: Vācija iet uz Austrumiem (Elīna Reitere)
Kino un grāmata: Meklēju vīrieti un sieviete, kuru gaida (Ieva Struka)
Kino un teorija: Par sievietēm, gandrīz bez kino (Elīna Reitere)
Kino un grāmata: Kādas ķecerības svētība (Anita Uzulniece)
Kino un grāmata: Egocentriskas piezīmes par ķecerīgiem apcerējumiem (Viktors Freibergs)
Aktuāls komentārs: Perceptuālā un cita realitāte (Elīna Reitere)
Kino un mūzika. Hameleons taipus ekrāna. Marģeris Zariņš (Orests Silabriedis)
In memoriam: Dina Kuple
Jubilāri Latvijā (Kristīne Matīsa)
Jubilāri pasaulē (Zane Dzene)
Andris Zeibots
Ūdens ķirzaka
Andra Zeibota dzejoļu krājumā „Ūdens ķirzaka” iekļauti 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā sarakstītie dzejoļi, kas grāmatā sakārtoti septiņās epizodēs.
Dzejoļu krājuma redaktore – dzejniece Liāna Langa – apgalvo, ka „savā intelektuāli piesātinātajā dzejā Andris Zeibots piedāvā doties septiņu pakāpju ceļojumā cauri apziņas realitātei – atsperoties pret „tīrās dzejas kritiku”, ieiet klusumā, nokļūt uz Tanātosa deju grīdas un pētīt apziņas ainiņas, visbeidzot kopā ar ūdens ķirzaku nokļūt vietā, kur cilvēku nav, un piebiedroties bezgalīgajam Indigo gājienam. Ar filosofa Meraba Mamardašvili citātu grāmatas sākumā Andris Zeibots izsniedz lasītājam biļeti uz šo aizraujošo, no ilūzijām atbrīvojošo ceļojumu sevī. Šī ir perfekta dzeju grāmata meklētājiem un domātājiem. Tajā Andra Zeibota valoda rotājas kā mirdzošs un slīpēts, asām šķautnēm bagāts kalnu kristāls”. Andra Zeibota dzejas grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Andris Zeibots (īstajā vārdā Andris Bērziņš) dzimis 1950. gadā Rīgā. Plašākai sabiedrībai vairāk pazīstams kā radio SWH rīta programmas „BB brokastis” literāts un producents, taču Andris Zeibots ir arī režisors, dzejnieks, rakstnieks un dramaturgs. 1998. gadā nācis klajā darbu krājums „Jamulejs un Tups”. Garstāsts „Līķu dejas” (2002) godalgots konkursā „Preses nama grāmata” prozas žanra nominācijā. 2005. gadā rakstnieka lugas izdotas izlasē „Reģenerācijas karnevāls”. Lugas iestudētas Latvijas amatierteātros, arī neatkarīgajā teātrī „Skatuve”. Andris Zeibots saņēmis godalgas Latvijas Dramaturgu ģildes konkursā, kā arī nacionālo lugu konkursā.
Berbela Vardecka
Ēd taču beidzot normāli! Palīdzība piederīgajiem, kuru meitas un partneres cieš no ēšanas traucējumiem
Anorektisku un bulīmisku meiteņu vai sieviešu piederīgie parasti ļoti cieš no viņu ēšanas traucējumu sekām un bieži vien nezina, ko iesākt. Ar laiku ēšanas traucējumi tik ļoti izvirzās priekšplānā, ka visa dzīve griežas tikai ap tiem, bet visu iesaistīto vēlmes, vajadzības un emocijas paliek novārtā. Piederīgie grib palīdzēt, bet ietekmēt nespēj gandrīz neko.
Berbela Vardecka ar uzskatāmiem piemēriem rāda, kā vecāki un partneri var palīdzēt pārvarēt ēšanas traucējumus un uzlabot savstarpējās attiecības.
Dr. Berbela Vardecka (dzimusi 1952. gadā Vācijā) ir diplomēta psiholoģe un geštaltterapeite. Deviņus gadus strādājusi ar ēšanas traucējumu un atkarības problēmām Bād-Grēnenbahas Psihosomatikas klīnikā, tagad ir psihoterapeite privātpraksē Minhenē un strādā arī par pasniedzēju un supervizori. 2009. gadā apgādā „Mansards” izdota viņas grāmata „Pļauka dvēselei. Kā vieglāk tikt galā ar aizvainojumu un atraidījumu”.
Ingrida Vīksna
Es saku paldies
Grāmata ir veltījums dzejniecei 90. dzimšanas dienā un apkopo viņas dzeju, kas tapusi laikā no 1943. līdz 2000. gadam.
Kino Raksti Nr.2 (27) 2010
Aktuāla tēma: Nozare ražo dārgus līķus (Kristīne Matīsa)
Latvijas intervija: Atļauties režisēt dzīvi .Andis Mizišs (Kristīne Matīsa)
Recenzija: Kur palika mantojums? (Vilnis Vējš)
Recenzija: Nacionālās īpatnības nr. 2 (Biedrība 400 sitieni)
Teorija: Latviešu kino veiksmes formula (Alīse Krilova)
Baltijas intervija: Klasiskie latvieši. Tue Stēns Millers (Zane Balčus)
Pētījums: Ļoti īsa monogrāfija par kāda detektīva un viņa drauga piedzīvojumiem (Mārtiņš Slišāns)
Festivāls: Jubilejas Berlināle (Anita Uzulniece)
Berlīnes intervija: Kino tranzītzona – Lietuva. Šarunas Bartas (Daira Āboliņa)
Pieredze: Citu kino parādīt citādāk (Elīna Reitere)
Radošā darbnīca: Kino notiek guļus stāvoklī (Liene Linde)
Radošā darbnīca: Piezīmes no zonas (Dace Briede)
In memoriam: Aļoša Cimermans (Elīna Reitere)
In memoriam: Ēriks Romērs (Daira Āboliņa)
Latvijas jubileja: Leonīds Leimanis (Zigmunds Skujiņš)
Pirmpublicējums: Cilvēka bērns
Jubilāri Latvijā (Kristīne Matīsa)
Jubilāri pasaulē (Zane Dzene)
Zigmunds Skujiņš
Patiesību karnevāls. Siržu zagļa uznāciens
Zigmunda Skujiņa Rakstu 9. sējumā publicēts romāns „Siržu zagļa uznāciens” (2001), kurā darbojas Rūdolfs Blaumanis, jaunais rakstnieks Zigfrīds, Eriks Ādamsons, Mirdza Ķempe, Aspazija un citas ievērojamas latviešu literārā šaha figūras. Romāns pirms gandrīz desmit gadiem izraisīja plašu diskusija par Blaumaņa atainojumu un joprojām uzskatāms par vienu no neparastākajiem un rotaļīgākajiem romāniem latviešu literatūrā, kas līdztekus literatūrvēsturiskām spēlēm uzdod jautājumus par ikviena rakstnieka uzdevumiem.
9. sējumā iekļauti stāsti „Maiga gaisma caur aizvērtiem plakstiem”, „Salto ar maisu uz galvas”, „Atriebība”, „Paredzēšana”, „No kādas dzīves” un „Mēness bezgaisa tuksnešos”, kā arī turpinās Rakstu 1. sējumā aizsāktās „paralēlās biogrāfijas” – šoreiz atmiņas un apceres par Leonīdu Leimani, Arvīdu Griguli, Irbīti, Paulu Rubi, Gunti Ulmani, Regīnu Ezeru, Anšlavu un Vidvudu Eglīšiem un citiem.
Sintija Lenone
Džons
Apgāda „Mansards” mūzikas leģendu biogrāfiju sērijā nākusi klajā jau trešā grāmata – “Džons” – Sintijas Lenones atmiņas par vīru, pasaulslavenās rokgrupas The Beatles līderi, vēlāk ne mazāk populāru solodziedātāju Džonu Lenonu. Grāmatu no angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs.
Grāmatu, kas angļu valodā izdota 2005. gadā, Džona Lenona pirmā sieva Sintija Lenone sarakstījusi 25 gadus pēc vīra nāves, kad jūtas gatava atklāt patiesību par desmit gadu ilgo kopdzīvi ar mūzikas leģendu. Atmiņās vēstīts par The Beatles pirmsākumiem un ziedu laikiem, par Džona Lenona interesanto ģimeni, sarežģīto personību un attiecībām ar sievu Sintiju un dēlu Džulianu.
Sintija Lenone memuāros raksta: „Kopš Džona nāves esmu noskatījusies, kā grāmatas par viņu, plauktiem vien, parādās un pazūd; lielāko daļu sarakstījuši cilvēki, kas nekad nav viņu pazinuši un kas veido vienpusīgu un kļūdainu priekšstatu par viņu un par mūsu attiecībām. Daudzi man atvēlēja tikai mazu, epizodisku lomiņu Džona dzīvē, kas ievērojama tikai ar to, ka mums bija dēls. Mani parasti norakstīja kā jūsmīgu, jaunu meiteni, kas ieķērās Džonā un pēc tam ievilināja viņu laulības slazdā.
Tas bija ļoti tālu no patiesības. Es biju kopā ar Džonu desmit viņa dzīves gadus — vislieliskākos, neparastākos, notikumiem bagātākos gadus. Tas bija laiks, kad viņš sasniedza savas radošās virsotnes. Laiks, kad viņš bija asprātīgs, kaislīgs, godīgs un atklāts, kad viņš mīlēja savu ģimeni un mīlēja Bītlus. Laiks, pirms narkotiku un slavas iespaidā viņš sagrāva daudz no tā, kas agrāk viņam bija svarīgs.”
Kino Raksti Nr.1 (26) 2010
Aktuāla tēma: Nost ar ___________! Lai dzīvo ___________! (Sanita Grīna)
Recenzija: Džeimsa Kamerona opus magnum (Mārtiņš Slišāns)
Pētījums: Apokalipse arī tagad (Elīna Ļihačeva)
Latvijas intervija: Patriota pienākums un producenta aprēķins. Andrejs Ēķis (Kristīne Matīsa)
Albums: Versija Vera
Kino un dramaturģija: Autoru respektēju, bet… (Gunita Groša)
Kaimiņos: Krievijas kino – atpakaļ pie skatītāja (Ieva Pitruka)
Kaimiņos: Apvērsuma mēģinājums (Jekaterina Vikuļina)
Dēku stāsts: Ezītis džemperī (Ieva Pitruka)
Eiropas intervija: Ne ugunsdzēsējs, ne žirafe. Irina Kvirikadze (Ināra Kolmane)
Festivāls: Jaunas zvaigznes virs Londonas (Zane Balčus)
Pieredze: Eksponātus parādīs ekrāns (Viktorija Eksta)
Pētījums: Kino kā žests (Inga Pērkone)
In memoriam: Sergejs Nikolajevs (Kristīne Matīsa)
Jubilāri Latvijā (Kristīne Matīsa)
Jubilāri pasaulē (Zane Dzene)
Leons Briedis
Viļņi tuksnesī
“Viļņi tuksnesī” ir Leona Brieža 60. dzimšanas dienai veltīta dzejoļu izlase autora sakārtojumā. Jaunā kompozīcijā, bez datējuma un piesaistes konkrētiem krājumiem, Leona Brieža dzejoļi, tapuši no 60. gadu beigām līdz šodienai, ļauj ieraudzīt dzejnieku vēl neredzētā veidolā.
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. Līdz šim publicējis ap 30 oriģinālgrāmatu, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota visā pasaulē.
“Mēs, dzejnieki, vai, citādi sakot, tas “neskaitāmais mazākums”, kas esam nākuši zemes virsū uzturēt spēkā šīs pasaules asinsriti, apzināmies to, ka īsts dzejnieks ir tas, kurš, nedzīvodams no dzejas vien, nekad nepārstāj pēc tās tiekties. Laimīgs ir tas, kuru dzejošana padara nevis bagātu, bet brīvu. Un gudrs savukārt ir tas, kurš tic, ka īstenībā viņa paša ir daudz vairāk, nekā viņam un apkārtējiem šķiet, un kurš vienmēr strādā arī tā lielākā sevī labad.” (Leons Briedis)
Austra Zīle
Sapņu pils pie jūras
Monta un Kaspars satikās Austras Zīles romānā “Krizantēmu laiks” (2005), abi ar pieredzes puniem pierē, katram pa dārgai saitei ar nodzīvotā mūža pirmo pusi. Turpinot kopdzīvi, pāri gaida jauni pārbaudes tilti, jo straumēs zem tiem netrūkst ne pagātnes pieteku, ne ikdienas krāčīšu, bet dzīvot jāprot tagadnē.
Kad vēstures gaitā vairākkārt īpašniekus mainījušā jūrmalas mītnē saduras to iekārojušo ļaužu intereses, “ierakumu cīņās” nonāk arī Priedolu ģimene – katram sava sapņu pils. Tostarp pasaulē ierodas Tomiņš. Vai mazais iemīlēs senseno jūras dziesmu un pratīs saredzēt Saules meitu brienam caur sidraba ūdeņiem?
Austras Zīles literārā darbība, aizsākusies prozā, pēc Kinematogrāfijas institūta Scenāriju fakultātes beigšanas pievērsusies kinodramaturģijai – galvenokārt mākslas filmu redaktores statusā. Pēc viņas scenārijiem veidotas filmas „Dunduriņš” (1974) un „Ģimenes albums” ( 1978). Prozā izdots romāns „Krizantēmu laiks” (2005) , dokumentāli stāsti „Sarunas aiz kadra” (2007), stāstu cikls „Piedošanas mērs” ( 2008), stāstu krājums „Draudzīgi kodieni” ( 2009)
Eriks Ādamsons
Koklētājs Samtabikse
J. Kadiļa apgādā iznākušās grāmatas faksimilizdevums. Divu izcilu latviešu meistaru – Ērika Ādamsona un Aleksandra Junkera – sadarbības rezultātā, pašās Otrā pasaules kara dzīlēs savulaik radās grāmata “Koklētājs Samtabikse”, kur Ādamsona melanholiskās dzejas papildina izteiksmīgie Junkera kokgrebumi. Tā ir sava veida “sapņošana kopā”, uz kuru mūs aicina autori. Grāmata iznākusi par godu Aleksandra Junkera 110. dzimšanas dienai. Dr. hist. Kaspara Kļaviņa pēcvārds
Mandala. Krāso savam mieram
Iznākusi grāmata “MANDALA. Krāso savam mieram”, kurā apkopots vairāki desmiti dažādu mandalu zīmējumu, kurus iespējams izkrāsot. Šī ir ceturtā grāmata, kas izdota sadarbojoties izdevniecībai “Mansards” un psiholoģijas centram “Līna”.
Vārds mandala ir cēlies no sanskrita un burtiski tulkojams kā centrs un aplis. Tas ietver sevī apjausmu, ka ikviens centrs ir cieši saistīts ar apli un ikvienu apli nenovēršami ietekmē tā centrs. Abi kopā tie veido veselumu. Centrs un perifērija šķiet nodalīti, tomēr tie nevar pastāvēt viens bez otra.
Daba ir pārpilna ar mandalu piemēriem. Katra šūna mūsu ķermenī ir dzīva mandala. Mandala ir arī acs zīlīte, sniega pārsla, putna ligzda, velosipēda ritenis un pati planēta Zeme. Saule ir savas kosmiskās mandalas centrs.
Mandalas var saskatīt veidā, kādā tiek radītas patvēruma vietas, piemēram, indiāņu vigvami, eskimosu sniega būdas un afgāņu jurtas. Vecās Eiropas pilsētas, kuru centrā ir baznīca un tirgus laukums, no kura kā stari uz visām pusēm iztek bruģētas ielas, līdz atduras pret aizsargmūri, ir klasiska mandala. Tāpat dažādos veidos, taču vienlīdz nozīmīgi mandalu dinamiku var novērot ikdienas attiecībās starp vecākiem un bērniem, pedagogiem un studentiem, meistariem un mācekļiem, vecajiem un jaunajiem. Ikviens no mums savā īpašā veidā ir centrs paša uzturētai, paša radītai mandalai.
Mandalas var krāsot jebkurā vecumā, neatkarīgi no cilvēka dzimuma vai tautības. Tās harmonizē kā bērnu, tā pieaugušo, kā vīrieti, tā sievieti. Krāsošanas process var palīdzēt savākties, kad jūtamies apjukuši, un nomierināties, kad cīnāmies ar kādām grūtībām. Tas var palīdzēt atkal atrast ceļu pašam pie sevis, pie svarīgākā un iespējams ikdienā neapjaustā.
Grāmatā paredzēta vieta arī savu personīgo mandalu zīmēšanai, kas var kļūt par vēl dziļāku un dziednieciskāku pašizziņas procesu, nekā to krāsošana. Grāmata pieejama arī īpašā iesaiņojumā kopā ar 12 krāsu zīmuļu komplektu.
Māris Bērziņš
Iztēlojies. Trīs lugas
Grāmatā „Iztēlojies. Trīs lugas” iekļautas lugas „Šeit neviens nepīpēs”, „Kabineta suns” un „Iztēlojies”, kas tapušas no 2007. līdz 2009. gadam. Lugas „Kabineta suns” un „Iztēlojies” godalgotas 2008. gada Nacionālajā lugu konkursā. „Iztēlojies. Trīs lugas” papildina fotoattēli no autora personīgā arhīva.
Māris Bērziņš sarakstījis arī romānu “Ērika Trauma sapnis”, grāmatu bērniem “Resnais svešinieks”, plašāko atzinību guvis ar grāmatu „Gūtenmorgens”.
Ar Māra Bērziņa grāmatu „Iztēlojies. Trīs lugas” apgāds “Mansards” aizsāk jaunu sēriju „Lugas”.
Žozē Manuels Simoešs
Sesārija Evora
Sesārija Evora ir kļuvusi par pasaules mēroga zvaigzni. No Losandželosas līdz Tokijai, no Frankfurtes līdz Sanpaulu viņa ir nepārspējama Kaboverdes mūzikas vēstniece. Eksotiska, tāla, plikām pēdām, dziedātāja, kurai sveša jebkāda samākslotība vai izlikšanās. Sesārijas mūzika izplatījusies visā pasaulē, pateicoties viņas dziedāto melodiju pievilkšanas spēkam. Ikviens atrod kripatiņu savu sapņu melodijās, kas ļauj pārcelties uz tāltāla arhipelāga cēlajām ainavām.
Klauss Pūts
Joga govīm
Zemnieku saimniecībās iet vaļā īsti brīnumi, kopš arvien vairāk un vairāk govju rītu sāk ar „rīta sveicienu”, pusdienlaikā „sveicina piena kannu”, vakarā sākušas „atstumt kūts durvis” un naktī „meklēt Piena Ceļu”. Par to, ko vēl spēj paveikt Klausa Pūta jautrās govis – jogas pratējas, uzzināsiet no šīs nelielās rokasgrāmatas.
Ēriks Kleptons
Kleptons. Autobiogrāfija
Rokmūzikas leģendas Ērika Kleptona autobiogrāfija „Kleptons” pirmizdevumu piedzīvoja Anglijā 2007. gadā. Latviešu valodā to šogad iztulkojis Klāss Vāvere. Grāmatu Kleptons sarakstījis 62 gadu vecumā. Tas ir godīgs un atklāts stāsts par mūziķa karjeru, blūza mīlestību, draudzību ar kolēģiem (Džordžs Harisons, Džimijs Hendrikss, B. B. Kings, Dž. Dž. Keils, Rodžers Voterss u.c.) un mūža dramatiskākajiem notikumiem – aprakstot gan ilgstošu cīņu ar alkoholu un narkotikām, gan visnotaļ komplicētas privātās dzīves peripetijas.
Kopā ar tādiem laikabiedriem kā The Beatles, The Rolling Stones u.c. Kleptons pieder pie britu rokmūzikas pirmās paaudzes spožākajiem talantiem, kas ievadīja šīs mūzikas piesātinātāko laikmetu. Kopš 60. gadu vidus, kad Londonas ielās parādās grafiti „Kleptons ir Dievs”, būdams pirmais ģitārists, kura slava var mēroties ar agrāk ārpus konkurences esošiem dziedātājiem, tādu grupu kā The Yardbirds, John Mayall’s Bluesbreakers, Blind Faith un īpaši Cream sastāvā Kleptons ir neatgriezeniski ietekmējis rokmūzikas skanējumu un māksliniecisko mērogu. Savukārt 70. gadu sākumā uzsāktā solokarjera ir vainagojusies ar daudziem hitiem un turpinās joprojām.
„Kleptons” ir pirmā grāmata apgāda Mansards mūzikas leģendu biogrāfiju sērijā. Nākamās – Žozē Manuela Simoeša grāmata par izcilo Kaboverdes dziedātāju Sesāriju Evoru un Sintijas Lenones atmiņas par vīru Džonu Lenonu.
Kino Raksti nr.6 (25) 2009
Aktuāla diskusija: Lielais Kristaps. Saprotami par būtisko (Kristīne Matīsa)
Latvijas intervija: Nav laika stāvēt rindā. Māris Martinsons (Kristīne Matīsa)
Aktuāla tēma: Atskatoties uz Lielo Kristapu (Zane Krūmiņa)
Recenzija: Košs lupatdeķis ar perspektīvi. Medības (Ieva Pitruka)
Recenzija: Kur ir viņu dvēseles? Medības (Anita Uzulniece)
Recenzija: Nacionālās Medību īpatnības Biedrība 400 sitieni
Festivāls: Klasiķi ir dzīvi. Vai tiešām? (Daira Āboliņa)
Recenzija: Antivārds (Dmitrijs Rancevs)
Recenzija: Trīrs gaida reakciju (Dace Grants)
Festivāls: Maskavas kinofestivāls – tikumiskums vai mizantropija? (Jekaterina Vikuļina)
Kaimiņos: Krievijas kino – atpakaļ pie skatītāja (Ieva Pitruka)
Reportāža: Bermontiāda
Kino un vēsture: Anšlavs Eglītis. Lielais mēmais
Kino un vēsture: Par cilvēkiem un kino 20. gadsimta 20.–30. gados (Ineta Lipša)
Pasaules jubileja: Radīts Holivudā. 1939. gadā (Zane Dzene)
Jubilāri Latvijā (Kristīne Matīsa)
Jubilāri pasaulē (Zane Dzene)
Knuts Hamsuns
Pa aizaugušām tekām
Pirmoreiz Knuta Hamsuna romāns „Pa aizaugušām tekām” latviešu valodā iznāca 1951. gadā Čikāgā Konstantīna Raudives tulkojumā, jaunajā izdevumā tulkojums recenzēts.
„Knuta Hamsuna grāmatai „Pa aizaugušām tekām” ir veltīts mazāk uzmanības nekā daudzām citām Hamsuna grāmatām. Iespējams, tāpēc, ka to bieži vien uztver par autobiogrāfiju, nevis par daiļdarbu. Grāmatai iznākot, to jau arī vairs nevarēja uztvert neitrāli. Hamsuns atteicās lūgt saviem tautiešiem piedošanu. Daudzu cilvēku acīs šī bija tikai sagrabējuša sirmgalvja aizstāvības runa; kāds recenzents uzskatīja, ka to vienīgi pienāktos glabāt vienā eksemplārā universitātes bibliotēkas noliktavā nākotnes pētniekiem, lai tie tad nu varētu pētīt šo plānprātīgo rakstnieku no psiholoģiskā un vēsturiskā aspekta. Šī Hamsuna grāmata ierakstāma plašajā robežjoslā starp autobiogrāfiju un daiļliteratūru. (..) Lai gan viņš stāsta par savu dzīvi, viņš arī izmanto sevi pašu par daiļdarba varoni. Te atrodams gan teksts, gan metateksts. Hamsuns izpauž gan savu rakstnieka varu, gan nespēcību, uzturoties slimnīcā, psihiatriskajā iestādē un pansionātā,” grāmatas pēcvārdā raksta tulkojuma recenzents, Bergenas universitātes doktorantūras stipendiāts Snorre Karkonens-Svensons.
Hamsuna 150. jubilejas gada svinību ietvaros grāmatas izdošanu atbalstījusi Norvēģijas Karalistes vēstniecība Latvijā.
Apmaksā internetā
Kino Raksti Nr. 2 (21) 2009