Imants Ziedonis
Vēl ko
Imanta Ziedoņa dzejoļu krājumā „Vēl ko” apkopoti agrāk nepublicēti dzejoļi un aforismi.
„Īso mirkļu dzeja” un garo mirkļu pārdomas. „Vēl ko” ir vēl viens spilgts pierādījums Meistara attaisnotajai klātbūtnei mūsu vidū un šajā pasaulē,” krājumu raksturo tā sastādītāja un redaktore Liāna Langa.
Imanta Ziedoņa un Liānas Langas sadarbība grāmatas tapšanā aizsākās 2009. gada pavasarī, Liānai Langai viesojoties pie Imanta Ziedoņa un gatavojot izdošanai viņa klausāmgrāmatu „Kukainīt, re, kā saule spīd!”.
I. Ziedonis, lai arī veselības stāvokļa dēļ vairs nevar radīt jaunus darbus, kopā ar palīgiem pārskata un pārraksta arhīvā atrodamos nepublicētos darbos. Kārtojot grāmatu „Vēl ko”, no vairāk nekā 300 dzejoļiem Liāna Langa atlasījusi aptuveni 100 tekstu, kas spilgti apliecina Imanta Ziedoņa talantu, dzejas rotaļīgumu un latvisko filozofiju.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Vāka noformējumā izmantota mākslinieces Solveigas Vasiļjevas digitālā grafika.
Vilis Lācītis
Stroika ar skatu uz Londonu
Grāmata ir neparasts un ilgi gaidīts notikums – gan tāpēc, ka „Stroika ar skatu uz Londonu” ir jauna autora spilgta debija literatūrā, gan tāpēc, ka agri vai vēlu latviešu literatūrā bija jārodas romānam, kas turpina pirms astoņiem gadiem Laimas Muktupāvelas „Šampinjonu Derībā” aizsākto tēmu par latviešu piedzīvojumiem darba gaitās ārzemēs.
„Stroikā ar skatu uz Londonu” stāstītājs ir jauns vīrietis, kurš strādā celtniecībā. Lasītāju gaida pārsteigumi, krimināla intriga un nopietnās pārdomās balstīti ironiski un apbrīnojami sirsnīgi spriedumi par Latviju un Angliju, par latviešiem un imigrantiem. Grāmatu ilustrē asprātīgi mākslinieces Ilvas Kalnbērzas zīmējumi.
Ikvienam no mums ir tuvinieks, rads, draugs vai paziņa, kas devušies Sprīdīša gaitās ārpus dzimtenes. Šī grāmata ir veltījums un stāsts katram no mums.
„Sakritības ar reāliem cilvēkiem un notikumiem, ja tādas parādās, ir vienīgi tāpēc, ka dažkārt fantāzijā spēj iezagties patiesi atgadījumi, kaut arī tikai daļēji. Draugi un paziņas lai sevi romānā nemeklē, jūsu tur nav.
Un vēl: anglicismi un rusicismi tekstā atstāti apzināti un īpaši neizvēloties kā emigrējušo latviešu celtnieku valodas īpatnība. Kas ko nerubī, var ieskatīties mūsu slenga vārdnīcā grāmatas beigās,” raksta romāna autors.
Maira Asare, Sergejs Moreino
Hanzas aukstā liesma
Dzejnieku Mairas Asaras un Sergeja Moreino kopkrājums „Hanzas aukstā liesma” ir veltījums Kurzemei un Ventspilij 720. dzimšanas dienā. Grāmatā iekļauti dzejoļi latviešu un krievu valodā – oriģināli un atdzejojumi. Mairas Asares dzejoļus krieviski atdzejojis Sergejs Moreino, savukārt Sergeja Moreino dzejoļi latviski lasāmi Mairas Asares atdzejojumā.
„Šī grāmata tapa tieši gadu. Viens gads, kas nodzīvots Pilsētas-pie-Ventas un tā Jautrā Hercoga zīmē, kurš pirms četriem gadu simtiem tā satricināja klusos krastus, ka arvien Kurzemes ozolos līdz pat novembrim dreb zelta dālderi. Katram no mums bijis savs ceļš līdz upei, kura “savus dimanta ūdeņus caur benzīna šlepi velk”, un šis ceļš sākās vēl ilgi pirms pagājušā gada rudens. “…laternām apgaismots tilts/ blakus pustumsā dievnams/ ja ir kāds šai pasaulē noguris/ tad tas, kurš no ceļa nācis,” – Maira Asare. “Lietus, kafejnīca lietū, tējas un trūdu smaka/ Galdauts asinīs, fajanss un salauzta sirds. / Tevi ieraugot, ceļos kājās, turos pie sienas/ un čukstu: tātad jāiet – ja reiz Hercogs liek,” – Sergejs Moreino. Viņš pasauca, mēs atnācām. Iecerēta kā “sirdsprieka pēc” radīto tulkojumu krājums, šī grāmata pārauga par kaut ko sarežģītāku, kļuva par mūsu pirmās satikšanās Kurzemē un mūsu galīgās tikšanās ar Kurzemi simbolu. Mēs ceram, ka “Hanzas aukstā liesma” būs sava veida dāvana šai zemei, mūsu nodeva par viņas ne-karstās mīlestības liesmu pret mums,” raksta grāmatas autori.
Zigurds Mežavilks
Opermūzikas svētki Siguldā
Grāmata „Opermūzikas svētki Siguldā” apkopo pazīstamā sporta žurnālista un mākslas mīļotāja Zigurda Mežavilka fotogrāfijas no Siguldas Opermūzikas svētkiem piecpadsmit gadu garumā – kopš pirmajiem 1993. gadā līdz pagājušā gada svētkiem – un personiskus iespaidus un atmiņas par Opermūzikas svētku rīkotāju Dr. Daini Kalnu, diriģentu Aleksandru Viļumani, pašmāju solistiem un viesiem: Inesi Galanti, Egilu Siliņu, Ingu Pētersonu, Jāni Sproģi, Arnitu Eglīti, Krišjāni Norveli, Ingu Kalnu, Sonoru Vaici, Elīnu Garanču, Maiju Kovaļevsku, Siseli, Annu Ņetrebko, Alfredo Dazu, Nadju Krastevu un citiem.
Kino Raksti Nr.4 (29) 2010
Aktuāla tēma: Filmu likums
Aktuāla tēma: Starptautiski, bet piesardzīgi (Līva Rubene)
Latvijas intervija: Nekaitināt skatītāju. Gatis Šmits (Kristīne Matīsa)
Recenzija: Domā Vera (Andra Manfelde)
Festivāls Latvijā: Sensitīvas lietiņas. Dainis Kļava (Anete Rūķe)
Pētījums: Robins no meža (Mārtiņš Slišāns)
Festivāls Rīgā: Izdzīvošanas komplekts (Agnese Lūse)
Festivāls Eiropā: Palmu zaru dēļ? (Anita Uzulniece)
Festivāla izlase: Klusie un dziļie ūdeņi. No Rumānijas (Daira Āboliņa)
Festivāls Krievijā: Maskavas kinofestivāla karš un miers (Jekaterina Vikuļina)
Recenzija: Personas kults (Normunds Naumanis)
Arsenāls.Japāna, kādu jūs to vēl nebūsiet redzējuši (Sanita Grīna)
Krājuma stāsti: No režisora galda līdz pagultei (Zane Balčus)
Kino vēsture: Spoguļa lauskas (Agris Redovičs)
Jubilāri Latvijā (Kristīne Matīsa)
Jubilāri pasaulē (Zane Dzene)
Mans sapnis ir un paliek kādreiz atgriezties
Grāmatā „Mans sapnis ir un paliek kādreiz atgriezties” apkopotas Judītes Zuikas vēstules, kas laikā no 1943. līdz 1997. gadam rakstītas jaunības dienu draudzenei Rasmai Vizbulītei Vīlipai Latvijā. Izdevumā iekļautas arī Judītes mātes Martas un brāļa Elmāra rakstītās vēstules.
Vēstulēs Judīte Zuika stāsta par dzīvi Vācijā, darba dienestā, tad pēckara apstākļos un beidzot – emigrācijā, Austrālijā. Judītei bija vērīga acs un literāras dotības. Viņa rakstīja arī dzejoļus, vēlējās kļūt par rakstnieci. Publicējusies izdevumā „Skolu Dzīve”, viens dzejolis 1939. gadā publicēts arī laikrakstā „Tēvijas Sargs”. Judītes vēstules ir tik izteiksmīgas literārā talanta dēļ, lielisks ir viņas apraksts par mēnesi ilgo braucienu ar kuģi uz Austrāliju.
Kā grāmatas ievadā raksta Rasma Vizbulīte Vīlipa, „gadiem ritot, pienāk laiks, kad personiskais iegūst plašāku skanējumu, tas var pat kļūt par laikmeta liecību un uzrunāt citas paaudzes. Senas vēstules ļauj emocionāli izprast svarīgus pagātnes notikumus. Domāju, ka šī publikācija ir savā ziņā mūsu tautas likteņstāsts, atspoguļots vienas ģimenes pārdzīvotajā, tāpēc negribējās ļaut tām izzust, izdziestot kādreiz ar zīmuli uz slikta papīra rakstītajām rindiņām”.
Jāns Kaplinskis
Acs
Sērijā „Mansarda kolekcija” laista klajā jau astotā grāmata – ievērojamā igauņu dzejnieka un rakstnieka īsromāns „Acs”, ko latviešu valodā tulkojis dzejnieks Guntars Godiņš.
Īsromāns „Acs” ir savdabīga grāmata, kuras pamatā ir cilvēka cenšanās saprast nesaprotamo Dieva eksistenci, meklēt kristietības un citu reliģiju atšķirības. Kā grāmatas ievadā raksta tās autors, „šī stāsta ierosinātāja ir kāda doma. Uzskatu, ka cilvēks ir pilns paradoksu. Kristieši un musulmaņi cer uz dzīvi pēc nāves, Indijā cits citu cenšas atbrīvot no nākamo dzīvju rata, tur mūžīgā nāve cilvēkam šķiet labāka nekā mūžīgā dzīve. Kristīgā un islāmiskā mistika ir meklējusi iespēju tuvoties Dievam, sajust Dieva klātbūtni, to, ko ebreju mistika dēvē par Shehina un kas kabalistiskajā tradīcijā ir kļuvusi par atsevišķu būtni. Es iedomājos, kā varētu justies cilvēks, kas patiešām sajūt Dieva klātbūtni, kas redz Dieva aci viņam sekojam. Ir grūti iztēloties, kā cilvēks šo Dieva ciešo acs skatu varētu izturēt”.
Igauņu dzejnieka un rakstnieka Jāna Kaplinska (1941) vārds Latvijā nav svešs. Viņa dzejoļi, esejas, stāsti bērniem un intervijas ir publicētas pie mums samērā regulāri. 2001. gadā apgādā „Daugava” tika izdota plaša Jāna Kaplinska dzejas izlase. Jāns Kaplinskis ir viens no pazīstamākajiem dzejniekiem un rakstniekiem Eiropā, viņa dzejas, prozas, esejas grāmatas ir izdotas daudzās valodās, viņš ir ieguvis vairākas Igaunijas un citu valstu literārās balvas, bijis izvirzīts arī prestižajai Nobela prēmijai.
Jāna Kaplinska īsromāns „Acs” tulkots un izdots ar Igaunijas Kultūrkapitāla atbalstu.
Kino Raksti Nr.3 (28) 2010
Aktuāla tēma: Kā izvārīt zupu no cirvja (Sanita Grīna)
Latvijas intervija: Netraucēt dzīvei notikt. Jurģis Krāsons (Kristīne Matīsa)
Mūsējo pieredze: Ir jāiet tālāk! (Zane Balčus)
Recenzija: Nospēlētas un piedzīvotas dzīves (Normunds Naumanis)
Kino un fotogrāfija: Vietas, kurās nefilmēt (Gints Bērziņš)
Pētījums: Next Door to Alice (Mārtiņš Slišāns)
Kino un mūzika: Asinis uz ģitāras stīgām (Uldis Rudaks)
Kino un dzīve: Reiz dzīvoja… (Ieva Pitruka)
Festivāls: Vācija iet uz Austrumiem (Elīna Reitere)
Kino un grāmata: Meklēju vīrieti un sieviete, kuru gaida (Ieva Struka)
Kino un teorija: Par sievietēm, gandrīz bez kino (Elīna Reitere)
Kino un grāmata: Kādas ķecerības svētība (Anita Uzulniece)
Kino un grāmata: Egocentriskas piezīmes par ķecerīgiem apcerējumiem (Viktors Freibergs)
Aktuāls komentārs: Perceptuālā un cita realitāte (Elīna Reitere)
Kino un mūzika. Hameleons taipus ekrāna. Marģeris Zariņš (Orests Silabriedis)
In memoriam: Dina Kuple
Jubilāri Latvijā (Kristīne Matīsa)
Jubilāri pasaulē (Zane Dzene)
Andris Zeibots
Ūdens ķirzaka
Andra Zeibota dzejoļu krājumā „Ūdens ķirzaka” iekļauti 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā sarakstītie dzejoļi, kas grāmatā sakārtoti septiņās epizodēs.
Dzejoļu krājuma redaktore – dzejniece Liāna Langa – apgalvo, ka „savā intelektuāli piesātinātajā dzejā Andris Zeibots piedāvā doties septiņu pakāpju ceļojumā cauri apziņas realitātei – atsperoties pret „tīrās dzejas kritiku”, ieiet klusumā, nokļūt uz Tanātosa deju grīdas un pētīt apziņas ainiņas, visbeidzot kopā ar ūdens ķirzaku nokļūt vietā, kur cilvēku nav, un piebiedroties bezgalīgajam Indigo gājienam. Ar filosofa Meraba Mamardašvili citātu grāmatas sākumā Andris Zeibots izsniedz lasītājam biļeti uz šo aizraujošo, no ilūzijām atbrīvojošo ceļojumu sevī. Šī ir perfekta dzeju grāmata meklētājiem un domātājiem. Tajā Andra Zeibota valoda rotājas kā mirdzošs un slīpēts, asām šķautnēm bagāts kalnu kristāls”. Andra Zeibota dzejas grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Andris Zeibots (īstajā vārdā Andris Bērziņš) dzimis 1950. gadā Rīgā. Plašākai sabiedrībai vairāk pazīstams kā radio SWH rīta programmas „BB brokastis” literāts un producents, taču Andris Zeibots ir arī režisors, dzejnieks, rakstnieks un dramaturgs. 1998. gadā nācis klajā darbu krājums „Jamulejs un Tups”. Garstāsts „Līķu dejas” (2002) godalgots konkursā „Preses nama grāmata” prozas žanra nominācijā. 2005. gadā rakstnieka lugas izdotas izlasē „Reģenerācijas karnevāls”. Lugas iestudētas Latvijas amatierteātros, arī neatkarīgajā teātrī „Skatuve”. Andris Zeibots saņēmis godalgas Latvijas Dramaturgu ģildes konkursā, kā arī nacionālo lugu konkursā.
Berbela Vardecka
Ēd taču beidzot normāli! Palīdzība piederīgajiem, kuru meitas un partneres cieš no ēšanas traucējumiem
Anorektisku un bulīmisku meiteņu vai sieviešu piederīgie parasti ļoti cieš no viņu ēšanas traucējumu sekām un bieži vien nezina, ko iesākt. Ar laiku ēšanas traucējumi tik ļoti izvirzās priekšplānā, ka visa dzīve griežas tikai ap tiem, bet visu iesaistīto vēlmes, vajadzības un emocijas paliek novārtā. Piederīgie grib palīdzēt, bet ietekmēt nespēj gandrīz neko.
Berbela Vardecka ar uzskatāmiem piemēriem rāda, kā vecāki un partneri var palīdzēt pārvarēt ēšanas traucējumus un uzlabot savstarpējās attiecības.
Dr. Berbela Vardecka (dzimusi 1952. gadā Vācijā) ir diplomēta psiholoģe un geštaltterapeite. Deviņus gadus strādājusi ar ēšanas traucējumu un atkarības problēmām Bād-Grēnenbahas Psihosomatikas klīnikā, tagad ir psihoterapeite privātpraksē Minhenē un strādā arī par pasniedzēju un supervizori. 2009. gadā apgādā „Mansards” izdota viņas grāmata „Pļauka dvēselei. Kā vieglāk tikt galā ar aizvainojumu un atraidījumu”.
Ingrida Vīksna
Es saku paldies
Grāmata ir veltījums dzejniecei 90. dzimšanas dienā un apkopo viņas dzeju, kas tapusi laikā no 1943. līdz 2000. gadam.
Kino Raksti Nr.2 (27) 2010
Aktuāla tēma: Nozare ražo dārgus līķus (Kristīne Matīsa)
Latvijas intervija: Atļauties režisēt dzīvi .Andis Mizišs (Kristīne Matīsa)
Recenzija: Kur palika mantojums? (Vilnis Vējš)
Recenzija: Nacionālās īpatnības nr. 2 (Biedrība 400 sitieni)
Teorija: Latviešu kino veiksmes formula (Alīse Krilova)
Baltijas intervija: Klasiskie latvieši. Tue Stēns Millers (Zane Balčus)
Pētījums: Ļoti īsa monogrāfija par kāda detektīva un viņa drauga piedzīvojumiem (Mārtiņš Slišāns)
Festivāls: Jubilejas Berlināle (Anita Uzulniece)
Berlīnes intervija: Kino tranzītzona – Lietuva. Šarunas Bartas (Daira Āboliņa)
Pieredze: Citu kino parādīt citādāk (Elīna Reitere)
Radošā darbnīca: Kino notiek guļus stāvoklī (Liene Linde)
Radošā darbnīca: Piezīmes no zonas (Dace Briede)
In memoriam: Aļoša Cimermans (Elīna Reitere)
In memoriam: Ēriks Romērs (Daira Āboliņa)
Latvijas jubileja: Leonīds Leimanis (Zigmunds Skujiņš)
Pirmpublicējums: Cilvēka bērns
Jubilāri Latvijā (Kristīne Matīsa)
Jubilāri pasaulē (Zane Dzene)
Zigmunds Skujiņš
Patiesību karnevāls. Siržu zagļa uznāciens
Zigmunda Skujiņa Rakstu 9. sējumā publicēts romāns „Siržu zagļa uznāciens” (2001), kurā darbojas Rūdolfs Blaumanis, jaunais rakstnieks Zigfrīds, Eriks Ādamsons, Mirdza Ķempe, Aspazija un citas ievērojamas latviešu literārā šaha figūras. Romāns pirms gandrīz desmit gadiem izraisīja plašu diskusija par Blaumaņa atainojumu un joprojām uzskatāms par vienu no neparastākajiem un rotaļīgākajiem romāniem latviešu literatūrā, kas līdztekus literatūrvēsturiskām spēlēm uzdod jautājumus par ikviena rakstnieka uzdevumiem.
9. sējumā iekļauti stāsti „Maiga gaisma caur aizvērtiem plakstiem”, „Salto ar maisu uz galvas”, „Atriebība”, „Paredzēšana”, „No kādas dzīves” un „Mēness bezgaisa tuksnešos”, kā arī turpinās Rakstu 1. sējumā aizsāktās „paralēlās biogrāfijas” – šoreiz atmiņas un apceres par Leonīdu Leimani, Arvīdu Griguli, Irbīti, Paulu Rubi, Gunti Ulmani, Regīnu Ezeru, Anšlavu un Vidvudu Eglīšiem un citiem.
Sintija Lenone
Džons
Apgāda „Mansards” mūzikas leģendu biogrāfiju sērijā nākusi klajā jau trešā grāmata – “Džons” – Sintijas Lenones atmiņas par vīru, pasaulslavenās rokgrupas The Beatles līderi, vēlāk ne mazāk populāru solodziedātāju Džonu Lenonu. Grāmatu no angļu valodas tulkojis Jānis Elsbergs.
Grāmatu, kas angļu valodā izdota 2005. gadā, Džona Lenona pirmā sieva Sintija Lenone sarakstījusi 25 gadus pēc vīra nāves, kad jūtas gatava atklāt patiesību par desmit gadu ilgo kopdzīvi ar mūzikas leģendu. Atmiņās vēstīts par The Beatles pirmsākumiem un ziedu laikiem, par Džona Lenona interesanto ģimeni, sarežģīto personību un attiecībām ar sievu Sintiju un dēlu Džulianu.
Sintija Lenone memuāros raksta: „Kopš Džona nāves esmu noskatījusies, kā grāmatas par viņu, plauktiem vien, parādās un pazūd; lielāko daļu sarakstījuši cilvēki, kas nekad nav viņu pazinuši un kas veido vienpusīgu un kļūdainu priekšstatu par viņu un par mūsu attiecībām. Daudzi man atvēlēja tikai mazu, epizodisku lomiņu Džona dzīvē, kas ievērojama tikai ar to, ka mums bija dēls. Mani parasti norakstīja kā jūsmīgu, jaunu meiteni, kas ieķērās Džonā un pēc tam ievilināja viņu laulības slazdā.
Tas bija ļoti tālu no patiesības. Es biju kopā ar Džonu desmit viņa dzīves gadus — vislieliskākos, neparastākos, notikumiem bagātākos gadus. Tas bija laiks, kad viņš sasniedza savas radošās virsotnes. Laiks, kad viņš bija asprātīgs, kaislīgs, godīgs un atklāts, kad viņš mīlēja savu ģimeni un mīlēja Bītlus. Laiks, pirms narkotiku un slavas iespaidā viņš sagrāva daudz no tā, kas agrāk viņam bija svarīgs.”
Kino Raksti Nr.1 (26) 2010
Aktuāla tēma: Nost ar ___________! Lai dzīvo ___________! (Sanita Grīna)
Recenzija: Džeimsa Kamerona opus magnum (Mārtiņš Slišāns)
Pētījums: Apokalipse arī tagad (Elīna Ļihačeva)
Latvijas intervija: Patriota pienākums un producenta aprēķins. Andrejs Ēķis (Kristīne Matīsa)
Albums: Versija Vera
Kino un dramaturģija: Autoru respektēju, bet… (Gunita Groša)
Kaimiņos: Krievijas kino – atpakaļ pie skatītāja (Ieva Pitruka)
Kaimiņos: Apvērsuma mēģinājums (Jekaterina Vikuļina)
Dēku stāsts: Ezītis džemperī (Ieva Pitruka)
Eiropas intervija: Ne ugunsdzēsējs, ne žirafe. Irina Kvirikadze (Ināra Kolmane)
Festivāls: Jaunas zvaigznes virs Londonas (Zane Balčus)
Pieredze: Eksponātus parādīs ekrāns (Viktorija Eksta)
Pētījums: Kino kā žests (Inga Pērkone)
In memoriam: Sergejs Nikolajevs (Kristīne Matīsa)
Jubilāri Latvijā (Kristīne Matīsa)
Jubilāri pasaulē (Zane Dzene)
Leons Briedis
Viļņi tuksnesī
“Viļņi tuksnesī” ir Leona Brieža 60. dzimšanas dienai veltīta dzejoļu izlase autora sakārtojumā. Jaunā kompozīcijā, bez datējuma un piesaistes konkrētiem krājumiem, Leona Brieža dzejoļi, tapuši no 60. gadu beigām līdz šodienai, ļauj ieraudzīt dzejnieku vēl neredzētā veidolā.
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. Līdz šim publicējis ap 30 oriģinālgrāmatu, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota visā pasaulē.
“Mēs, dzejnieki, vai, citādi sakot, tas “neskaitāmais mazākums”, kas esam nākuši zemes virsū uzturēt spēkā šīs pasaules asinsriti, apzināmies to, ka īsts dzejnieks ir tas, kurš, nedzīvodams no dzejas vien, nekad nepārstāj pēc tās tiekties. Laimīgs ir tas, kuru dzejošana padara nevis bagātu, bet brīvu. Un gudrs savukārt ir tas, kurš tic, ka īstenībā viņa paša ir daudz vairāk, nekā viņam un apkārtējiem šķiet, un kurš vienmēr strādā arī tā lielākā sevī labad.” (Leons Briedis)
Austra Zīle
Sapņu pils pie jūras
Monta un Kaspars satikās Austras Zīles romānā “Krizantēmu laiks” (2005), abi ar pieredzes puniem pierē, katram pa dārgai saitei ar nodzīvotā mūža pirmo pusi. Turpinot kopdzīvi, pāri gaida jauni pārbaudes tilti, jo straumēs zem tiem netrūkst ne pagātnes pieteku, ne ikdienas krāčīšu, bet dzīvot jāprot tagadnē.
Kad vēstures gaitā vairākkārt īpašniekus mainījušā jūrmalas mītnē saduras to iekārojušo ļaužu intereses, “ierakumu cīņās” nonāk arī Priedolu ģimene – katram sava sapņu pils. Tostarp pasaulē ierodas Tomiņš. Vai mazais iemīlēs senseno jūras dziesmu un pratīs saredzēt Saules meitu brienam caur sidraba ūdeņiem?
Austras Zīles literārā darbība, aizsākusies prozā, pēc Kinematogrāfijas institūta Scenāriju fakultātes beigšanas pievērsusies kinodramaturģijai – galvenokārt mākslas filmu redaktores statusā. Pēc viņas scenārijiem veidotas filmas „Dunduriņš” (1974) un „Ģimenes albums” ( 1978). Prozā izdots romāns „Krizantēmu laiks” (2005) , dokumentāli stāsti „Sarunas aiz kadra” (2007), stāstu cikls „Piedošanas mērs” ( 2008), stāstu krājums „Draudzīgi kodieni” ( 2009)
Eriks Ādamsons
Koklētājs Samtabikse
J. Kadiļa apgādā iznākušās grāmatas faksimilizdevums. Divu izcilu latviešu meistaru – Ērika Ādamsona un Aleksandra Junkera – sadarbības rezultātā, pašās Otrā pasaules kara dzīlēs savulaik radās grāmata “Koklētājs Samtabikse”, kur Ādamsona melanholiskās dzejas papildina izteiksmīgie Junkera kokgrebumi. Tā ir sava veida “sapņošana kopā”, uz kuru mūs aicina autori. Grāmata iznākusi par godu Aleksandra Junkera 110. dzimšanas dienai. Dr. hist. Kaspara Kļaviņa pēcvārds
Mandala. Krāso savam mieram
Iznākusi grāmata “MANDALA. Krāso savam mieram”, kurā apkopots vairāki desmiti dažādu mandalu zīmējumu, kurus iespējams izkrāsot. Šī ir ceturtā grāmata, kas izdota sadarbojoties izdevniecībai “Mansards” un psiholoģijas centram “Līna”.
Vārds mandala ir cēlies no sanskrita un burtiski tulkojams kā centrs un aplis. Tas ietver sevī apjausmu, ka ikviens centrs ir cieši saistīts ar apli un ikvienu apli nenovēršami ietekmē tā centrs. Abi kopā tie veido veselumu. Centrs un perifērija šķiet nodalīti, tomēr tie nevar pastāvēt viens bez otra.
Daba ir pārpilna ar mandalu piemēriem. Katra šūna mūsu ķermenī ir dzīva mandala. Mandala ir arī acs zīlīte, sniega pārsla, putna ligzda, velosipēda ritenis un pati planēta Zeme. Saule ir savas kosmiskās mandalas centrs.
Mandalas var saskatīt veidā, kādā tiek radītas patvēruma vietas, piemēram, indiāņu vigvami, eskimosu sniega būdas un afgāņu jurtas. Vecās Eiropas pilsētas, kuru centrā ir baznīca un tirgus laukums, no kura kā stari uz visām pusēm iztek bruģētas ielas, līdz atduras pret aizsargmūri, ir klasiska mandala. Tāpat dažādos veidos, taču vienlīdz nozīmīgi mandalu dinamiku var novērot ikdienas attiecībās starp vecākiem un bērniem, pedagogiem un studentiem, meistariem un mācekļiem, vecajiem un jaunajiem. Ikviens no mums savā īpašā veidā ir centrs paša uzturētai, paša radītai mandalai.
Mandalas var krāsot jebkurā vecumā, neatkarīgi no cilvēka dzimuma vai tautības. Tās harmonizē kā bērnu, tā pieaugušo, kā vīrieti, tā sievieti. Krāsošanas process var palīdzēt savākties, kad jūtamies apjukuši, un nomierināties, kad cīnāmies ar kādām grūtībām. Tas var palīdzēt atkal atrast ceļu pašam pie sevis, pie svarīgākā un iespējams ikdienā neapjaustā.
Grāmatā paredzēta vieta arī savu personīgo mandalu zīmēšanai, kas var kļūt par vēl dziļāku un dziednieciskāku pašizziņas procesu, nekā to krāsošana. Grāmata pieejama arī īpašā iesaiņojumā kopā ar 12 krāsu zīmuļu komplektu.
Māris Bērziņš
Iztēlojies. Trīs lugas
Grāmatā „Iztēlojies. Trīs lugas” iekļautas lugas „Šeit neviens nepīpēs”, „Kabineta suns” un „Iztēlojies”, kas tapušas no 2007. līdz 2009. gadam. Lugas „Kabineta suns” un „Iztēlojies” godalgotas 2008. gada Nacionālajā lugu konkursā. „Iztēlojies. Trīs lugas” papildina fotoattēli no autora personīgā arhīva.
Māris Bērziņš sarakstījis arī romānu “Ērika Trauma sapnis”, grāmatu bērniem “Resnais svešinieks”, plašāko atzinību guvis ar grāmatu „Gūtenmorgens”.
Ar Māra Bērziņa grāmatu „Iztēlojies. Trīs lugas” apgāds “Mansards” aizsāk jaunu sēriju „Lugas”.
Pārdošanā arī
Apostrofa klausāmgrāmatas
Lietusdārza grāmatasApmaksā internetā
Joga govīm
Kino Raksti Nr. 2 (21) 2009