"Mana gaita Padomju Savienībā droši vien bijusi citāda nekā vienam otram. Okupācijas slogs uzvēlās plecos agrīnos pusaudža gados, kad biju jau liels diezgan, lai man būtu skaidrs priekšstats par notiekošo. Tādēļ nekad neesmu pieņēmis un samierinājies ar notikušo. Okupācijas režīmu esmu nīdis visus garos gadus, arī tad, kad šķita, ka šajā režīmā paies viss mans mūžs. Tas neizbēgami radīja īpašu, tikai totalitārismam raksturīgu duālismu, kurā bija spiesti dzīvot ļoti daudzi domājoši cilvēki: toreizējo iespēju robežās darboties, realizēt sevi un savas ieceres, nīst, draudzēties, mīlēt, vienmēr apzinoties, ka visu laiku esi lāča ēnā. Un lācis jebkuru mīļu brīdi var izstiept savu ķetnu pēc tevis un — “ēd vienu aitiņu brokastā,” kā teicis Blaumanis, jo varas patvaļa bija viens no iekārtas galvenajiem balstiem. Man aktīvi negatīvās attieksmes dēļ šī sajūta varbūt bijusi asāka nekā citiem. Nenovēlu to nevienam, bet izstāstīt par to var, un domāju, ka vajag. 
Šīs lappuses nav vēsturisks apraksts vai pētījums par padomju varas sekām Latvijā. Esmu centies atcerēties savu gaitu tā, kā tā staigāta, lai parādītu dzīvi toreiz, arī personas, ar kurām saskāros. Šur un tur esmu centies vispārināt, atceroties savas sajūtas un redzējumu attiecīgajā laika sprīdī. Un noslēgumā mēģinu no sava skatījuma pieskarties tam, ko sovjeti noārdījuši un ko atstājuši mums mantojumā. Jo divdesmit atjaunotās Latvijas gadi parādījuši, ka ar šo mantojumu diemžēl esam tikai daļēji tikuši galā.” /Valdis Krastiņš/
 

Valdis Krastiņš dzimis 1927. gada 16. jūnijā, beidzis Latvijas Konservatoriju (1951) un Ļeņingradas Konservatorijas aspirantūru (1965). Bijis P. Jurjāna mūzikas skolas pedagogs (1951–1955), Latvijas Radio skaņu režisors (1955–1970), Latvijas Konservatorijas docents, profesors (1970–1991). Kopš 1992. gada diplomāts: Latvijas Republikas vēstnieks Čehijas Republikā un Slovākijā (1993–1997), ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Turcijas Republikā (1996–1998), Norvēģijas Karalistē (1998–2000) un Somijā (2000–2005). 2012. gadā apgādā Mansards iznāca Valda Krastiņa grāmata Ļoti personīgi. Latviešu diplomāta stāsts 1992–2008.